Leļļu burvības varā
«Man jau bērnībā ļoti patika šūt tērpus lellēm. Pionieru nometnē leļļu modes skatē pat ieguvu pirmo vietu. Gribēju izmācīties par modes dizaineri vai šuvēju, bet dzīvē viss salikās citādi. Par modelētāju vajadzēja sākt mācīties jau pēc astotās klases, bet biju jau beigusi vidusskolu un šādam vecumam attiecīgas mācību iestādes nebija, tāpēc iestājos tirdzniecības skolā. Tad piedzima meitiņa un vajadzēja šūt tērpus viņas lellēm (viņai vēl tagad Pēterburgas mājās antresolā stāv pilna kaste ar leļļu tērpiem). Gadi aizskrēja ātri, meita izauga, arī mazmeita nu jau ar lellēm nespēlējas un tās vairs nav jāapģērbj, bet man interese palikusi,» par aizraušanos vai visa sava apzinīgā mūža garumā stāsta valmieriete IRINA ŅESTEROVA.
Ar šo jauko, inteliģento valmierieti vēlēšanās iepazīties radās, viņas vārdu izlasot blakus veikala «Kameja» skatlogā izliktajiem mīlīgajiem lupatu zvēriņiem. Tobrīd pat nebiju iedomājusies, ka mums blakus pastāv tāda kā leļļu paralēlā pasaule...
No veikala iznāc pliks un nabags...
Mazmeitai, atbraucot ciemos pie vecmāmiņas, vienmēr līdzi bijis kāds apģērbjams zvēriņš. Ar laiku izdomājušas, ka tos pašas varētu sākt izgatavot. Pirmā bijusi žirafe, tad sācies horoskopu laiks — sagaidot Tīģera, Zirga vai citas horoskopa zīmes gadu, Irina sākusi meistarot atbilstošas mantiņas, kas gadu mijā izrādījušās ļoti pieprasītas dāvanas: «Nodomāju, man taču ir visas iespējas nodarboties ar leļļu izgatavošanu, jo strādāju audumu veikalā, kur nepieciešamos materiālus nav problēmu izvēlēties. Šo drēbi esmu labi iepazinusi. Starp citu, Pēterburgā ir veikals, kurā var pat nopirkt speciālus audumus, no kuriem pašūt leļļu ķermeņus, apģērbus.»
IRINA ŅESTEROVA ar saviem leļļu bērniem. Tā noteikti var teikt, jo katrs no tiem ir domās izlolots un rokās izauklēts. Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv