Nevis lūdz, bet jau pieprasa
Pašvaldību un valsts sniegtais atbalsts sociāli neaizsargātajiem iedzīvotājiem — trūkumā nonākušajiem, bez darba palikušajiem — ir makšķere, kas palīdz izkulties no bedres. Tā tam vajadzētu būt, taču, parunājot ar vīriem, kuri, paši būdami kārtīgā žvingulī, azartiski atbalstīja Valmieras maratona dalībniekus, nācās saklausīt: kad naudiņa iekrīt kabatā, tad ejam uz veikalu, kad nav, tad pie draugiem. Galvenais, lai kādam ir apinītis! Bez stiprinātā alus diena nevar ne labi sākties, ne beigties.
Kāds žvinguļa pārņemtais skrējējam sauca: «Man labākas čības, b...!» Un sekoja stāsts, ka noliktavā dabūjis, kur pievedums katru dienu... Kas tas par pievedumu? Īsti viņš nezinot, bet, vai tad Valmierā trūkstot turīgo, kuriem labu labās mantas neesot kur likt.
Mirkli paklausoties dzērāju runā, bija skaidrs, ka viņi nemelo. Atcerējos dienu, kad gāju uz Valmieras labdarības noliktavu, lai pajautātu. vai ziedotāju atbalsts palīdzējis valmieriešu ģimenēm septembrī, kad bērniem bija jāatsāk skolas gaitas, un jāatzīst, ka no todien redzētā un dzirdētā apjuku.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv