Bišu drava pļavu ielokā
Z/s «Sidrabkaļi» reiz audzētas cūkas, tad slauktas govis. Tagad saimnieki pievērsušies biškopībai.
65 SAIMES JAU SNAUŽ, rāda bitenieki Irēna un Andris Saukumi, kuri arī vēlos rudeņos un ziemas vakaros atstaigā līdz bišu dravai, lai paklausītos, vai stropos valda miers. Ārijas Romanovskas foto
«Kad cilvēks nespēj atkāpties, tad no augšas viņu noliek pie vietas,» sacīja IRĒNA SAUKUMA un neslēpa, ka no nulles saimniekošanu dzīvē vajadzējis sākt vairākkārt. Pēdējoreiz «piepalīdzējusi» daba, kad pirms četriem gadiem zem sniega nastas sabrukusi lielākā daļa kūts, un zemnieki varējuši pārdomāt, ko darīt tālāk. «Jāizdomā, ko gribi darīt, un jādara! Vai es, šuvēja būdama, zināju, kā apsēklot govis? Nezināju, bet mācījos. Un tieši tas pats bija ar bitēm. Atvedām no Staiceles septiņas saimes, pakonsultējos ar bitenieku, tad minimumu apguvu kursos, bet ļoti daudz internetā. Tur daudz informācijas var uzmeklēt. Kā mums klājas? Šogad nebija tik liels medus nesums kā pērnajā gadā, bet, tā kā mums jau 65 sai-mes, tad nekā netrūkst,» smaidīja Irēna, rādot un stāstot, kur telpās sarindotas burkas ar jūnijā vākto medu, kur vieta viršu medum.«Labums ir tas, ka drava mums dziļos laukos. Bitēm īsta paradīze, ir pašām ko ēst un mājup nest,» stāstīja Irēna, vedot uz dravu, kas meklējama dziļi nost no ceļiem, attālās pļavās.