Daudz jāstrādā, lai audzinātu bērnus
Audžuvecāki, rūpējoties par kuplu ģimeni, spiesti meklēt arī algotu darbu
Pēc profesijas medmāsa, strādā stacionārā, pie ģimenes ārsta privātpraksē, tīra telpas bankā: sieviete, kura skrien no viena darba uz citu, lai savilktu galus, — tāda ir Latvijas realitāte. Starp citu, nereti no gaismas līdz tumsai strādā arī ģimenes vīrieši. Atalgojums darba vietās ļoti zems, tāpēc, lai ģimeni paēdinātu, rēķinus samaksātu, nepieciešamas vairākas algas, ko summēt.
Inese, Mārīte un Jānis dzīvo ļoti līdzīgi. Inese sien mājās sieru un vada veikalu, Mārīte strādā kultūras centrā gan par apkopēju, gan administratori, Jānis savā saimniecībā audzē visu, ko var izaudzēt, lai ģimenei būtu papildu ienākumi, bet viņus visus vieno un par katru atsevišķi stāsta kas īpašs — audžuvecāku darbs. Lai gan noteikts, ka par pilnas slodzes darbu valstī jāsaņem minimālā alga un darba stundas minimālā likme ir nedaudz augstāka par 2 eiro, audžuvecāku darbu valsts joprojām novērtē ar 113 eiro mēnesī, neatkarīgi, vai audžuvecāki uzņemas rūpes par vienu vai sešiem bioloģisko vecāku nelolotiem bērniem.
Trikātas pagastā pašlaik aktīvi darbojas piecas audžuģimenes, dažas esot vēl pārdomās, vai šo pienākumu uzsākt pildīt.
Sarmīte un Gundega ir audžumammas, kurām savā ziņā paveicies, jo viņas lolo bērnus, strādā vīri. Pašas nenoliedz, ka no rīta gaismai līdz tumsai.
Kāpēc šāda slodze un izvēle?
«Liesma» tā jautāja katrai ģimenei un saņēma atbildi, kas būtībā ir pretjautājums: kāpēc nepalīdzēt bērniem izaugt?
PIECU AUDŽUBĒRNU VECĀKI ir Vizma un Jānis. Vizma reiz strādājusi vietējā pienotavā, tagad raujas savā saimniecībā. Turpat strādā arī Jānis — no rīta līdz vēlam vakaram, lai kuplā ģimene paēdusi un cik necik iztikusi. Anta Lūsas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv