Gāze te un gāze tur
Nupat atkal dabasgāzes piegādes lietas Latvijā kļuvušas karstas. 14. oktobrī Saeimas tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā par nosacījumiem, ar kādiem dabasgāzes tirgus Latvijā atverams no 2017. gada 3. aprīļa. Teorētiski pastāv iespēja, ka pēc diviem gadiem dabasgāzes cenu, savstarpēji vienojoties, noteiks tās tirgus dalībnieki. Tiesa, mājsaimniecībām tikšot nodrošināta iespēja saņemt dabasgāzi arī par regulatora noteiktajiem tarifiem, kas var atšķirties no tirgus cenas.
Šoreiz Latvijas likumdevēji gāzes tirgus atvēršanas jomā darbojušies sev netipiski ātri. Vai tiešām to grib tūlīt un tagad arī Eiropas Savienība ar attiecīgo Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta Trešo liberalizācijas direktīvu?
Šis dokuments, kuru Latvija sakās izpildām bez ierunām, norāda, ka valstīm, kuru gāzes sistēmas ir izolētas no ES, attiecīgā direktīva jāievieš — divu gadu laikā pēc tam — tikai tad, kad šo valstu gāzes sistēmas tiks pieslēgtas ENTSOG — ES gāzes sistēmai. Neiztirzājot sīkāk, Latvijai Trešā liberalizācijas direktīva pilnībā jāievieš tikai tad, kad Somijai būs gatavs tiešais gāzes vada savienojums ar Zviedriju vai arī līdzīga inženierbūve būs tapusi starp Poliju un Lietuvu. Pēdējo mūsu dienvidu kaimiņi vēl nav sākuši būvēt.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv