Grāmatas un konfektes ceļo uz Īriju

ADVENTA LAIKĀ Ločmeļu ģimene ciemojās Valmierā. Satikām mammu Baibu, Luīzi un mazo Rihardu. Viņi izvēlējās konfektes un grāmatas, kuras vest uz Īriju, lai Ziemassvētku vecītis varētu pārsteigt latviešu bērnus. Jāņa Līgata foto

Valmieriete BAIBA LOČMELE ir skolotājas palīdze Navanas latviešu skoliņā. Pirms pāris nedēļām Baibu satikām Valmierā. Viņa smējās, ka piestrādā par rūķi, jo rūpē dāvanas latviešu bērniem, uz Īriju vedot kastēm «Laimas» konfekšu un grāmatas, lai mazāki un lielāki pasakas varētu lasīt latviešu valodā. «Vēl neesam izšķīrušās, vai no Latvijas bērniem dāvanā būs pasaku kalendārs vai kāda cita grāmata. Svarīgākais, lai viņiem ir iespēja lasīt latviski,» sprieda Baiba, kuras bērni latviešu skolu Navanā sākuši apmeklēt pirms četriem gadiem. Vispirms sestdienās turp vesta Luīze, bet tagad laiks uz nodarbībām arī mazajam Rihardam. Par sevi Baiba stāsta, ka dzimusi un augusi Valmierā, bet pirms gandrīz 10 gadiem kopā ar vīru Jāni sprieduši, ka jāmeklē iespēja, kā tikt vaļā no kredītiem, kas paņemti.«Uz Īriju devāmies vēl bez bērniem. Bija doma: gadu vai divus. Sakrāsim naudiņu, visu nomaksāsim, tad atgriezīsimies un turpināsim mierīgu dzīvi Latvijā. Taču laiks skrēja, pieteicās Luīze, un likās: vēl mazliet, tad vēl. Tagad, ja stāstu pavisam godīgi, — vīrs ir gatavs atgriezties, viņš uzsver: tā diena noteikti pienāks! Es visam piekrītu, bet saku, ka tomēr ne uzreiz. No vienas puses domāju: mums Valmierā dzīve būtu pat vieglāka, omes tepat blakus. Īrijā dienu pēc dienas esam kopā ar bērniem... Taču jāatzīst: esmu tur iedzīvojusies. Pirms desmit gadiem turp aizdevāmies ar diviem čemodāniem, bet tagad viss ir zināms. Tagad pat sanāk ačgārni Latvijā, jo man jājautā: kā tas, kā šitas,» vaļsirdīgi stāstīja Baiba, pārliecinot, ka latvietību ir iespējams kopt un sargāt arī ārpusē. Ločmeļu ģimenē runā tikai latviski. Luīze, ejot skolā, protams, ir angļu valodas vidē, blakus skanot arī krievu, poļu, lietuviešu valoda.«Ja meita jau tagad zina divas, trīs valodas, tā ir viņas bagātība, taču latviešu valoda ir saknes. Latvija un latviešu valoda ir tā, ko sevī sargājam. Ģimenē runājam tikai latviski, arī mūsu draugi pārsvarā ir latvieši. Dzīvojam ārpus Dublinas, ārpus Navanas. Mūsu miestu sauc Kelsa, blakus ir citi, kur tāpat satiekam latviešus. Kādreiz jubilejās pie galda sanāk 30, 40 cilvēki. Jāņus vienmēr svin pie mums, jo vīrs ir Jānis,» stāstīja Baiba un norādīja, ka vēl viena iespēja svinēt latviešu svētkus, apgūt tradīcijas, mācīties valodu, esot svešumā, ir dalība latviešu skoliņās. Īrijā tās ir vairākas, visaktīvāk latvieši sevi piesaka Dublinā, jo tur darbojas arī vairāki latviešu pašdarbības kolektīvi. Reizi pa reizei notiek dažādi talantu konkursi. Bērni un pieaugušie satiekas arī skolas gada noslēguma un aizsākuma pasākumos. Bērni svin Mārtiņus un Meteņus, bet gaišākie svētki visā pasaulē laikam ir Ziemassvētki.