Krūmmellenes un vides labiekārtošana
Lietainas dienas viņam ir tās, kurās īsti nevar darīt ne vienu, ne otru no uzņēmuma diviem galvenajiem darbiem — ne strādāt 4,4 hektārus plašajos krūmmelleņu laukos, ne kaut kur Valmierā vai tuvākajā apkārtnē nodarboties ar apzaļumošanu. Mans sarunas biedrs PAULS KANTĀNS ir no Brenguļu pagasta — zemnieku saimniecības un ģimenes uzņēmuma Abullāči īpašnieks un galvenais lietu kārtotājs. Esam atceļā no viena pērnruden meža rukšu pamatīgi izrakāta zāliena Pārgaujas novadā, kur viņš ar profesionālu aci visu apskatīja un noteica atjaunošanas darbu tehnoloģiju.
Abullāči noteikti vairāk pazīstami ar krūmmelleņu audzēšanu, tomēr svarīga ir arī otra nozare — apzaļumošanas un labiekārtošanas darbi. Cik ilgi jau tajā tiek strādāts?
Faktiski kopš 1995. gada, kad sākās mellenes. Lai tehniku iegādātu, izmantotu un atpelnītu, ņemam līdzi arī labiekārtošanu. Viss sākās 1995. gadā Amerikā, kur mammas radiniecei bija šī ideja par krūmmelleņu audzēšanu, no turienes atvedu pirmos stādus. Tā kā viņa bija strādājusi par dārznieci, man sanāca palīdzēt dažus dārzus kopt, tur tad arī saskatīju šo iespēju, kā iegādāto tehniku būtu vieglāk atpelnīt. Un tā šī lieta aizgāja. Protams, pa vidu bija arī treknie gadi, kad būvniecība gāja lielos tempos — tad jau apzaļumošanā varēja ļoti izplesties.
Atceros, ka savulaik Abullāči strādāja pie Vidzemes Olimpiskā centra ārpuses labiekārtošanas.
Jā, Valmierā ir daudz padarīts. Pilsētas centrā apļa pirmo kārtu veidojām, tad arī Matīšu šoseju, Tērbatas ielu, Valkas ielu, Raiņa ielu...
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv