"Aitu dienas 2016" — Valmieras un Jeru pagastā
Biedrības «Latvijas Aitu audzētāju asociācija» tradicionālās Aitu dienas 2016 šoreiz bija ar daudz plašāku programmu, nekā ierasts, jo vispirms 5. augustā Valmieras pagastā visas dienas garumā notika starptautiskā konference «Aitkopības nozares problēmas un to risinājumi ES valstīs», bet tad 6. augustā Jeru pagasta «Klimpās» visas dienas garumā bija gan aitu parāde, ‘Šarolē’ aitu šķirnes dzīvnieku vērtēšana, aitkopju pieredzes apmaiņa, aitkopībā izmantojamās lauksaimniecības tehnikas paraugdemonstrējumi un vēl citi nozarei būtiski pasākumi.
AITU PARĀDĒ. Lai arī šoreiz tajā dalībnieku bija mazāk nekā citugad, tomēr emociju un jautru brīžu vairāku aitkopības saimniecību jaunās paaudzes izgājienā netrūka. A. Koziņeca foto
Vairāk kvalitāte nekā kvantitātePar aitkopību Latvijā un par paveikto nozarē laikā kopš iepriekšējām Aitu dienām «Liesmai» stāsta biedrības «Latvijas aitu audzētāju asociācija» valdes priekšsēdētājs ARNIS GINTERS: «Vispirms gribu izteikt lielu paldies Zemkopības ministrijai par atbalstu, ka šoreiz Aitu dienās varējām noorganizēt tik plaša mēroga konferenci par aitkopības nozares problēmām un to risinājumiem Eiropā. Piedalījās pavisam desmit valstu aitkopības speciālisti, tādēļ pieredzes un problēmu risinājumu apmaiņa bija ļoti noderīga kā mums, tā arī daudzajiem ārzemju viesiem.Gads asociācijā ir iezīmīgs ar vairākiem vērtīgiem semināriem aitkopjiem, jo visiem ir skaidrs, ka bez zināšanām uz labiem rezultātiem aitkopībā nav ko cerēt. Gada labā ziņā — šķirnes saimniecībās kopumā pieaug dzīvnieku kvalitāte, varbūt ne tik strauji kā ganāmpulku apjoms. Dzīvnieki kļūst arvien kvalitatīvāki. Raksturīgi, ka pēdējos gados palielinās arī šķirņu skaits, ar kurām izvēlas strādāt aitkopji. Lielākā pārstāvniecība joprojām ir šķirnei ‘Latvijas tumšgalve’, taču atkarībā no saimniekošanas virziena saimnieki pašlaik strādā ar tādām šķirnēm kā ‘Tekselas’, ‘Romanovas’, ‘Gotlandes’, ‘Oksfordaunas’, ‘Hempšīras’, ‘Leisteres’ un vēl citām.Nozarē ir jūtama paaudžu maiņa. Vērojam patīkamu tendenci — aitkopību vairāki gados jauni cilvēki uzdrošinās iesāk praktiski no nulles. Tas nav viegli. Tas ir tāpat kā jebkurā citā lauksaimniecības nozarē — visur sākotnējās izmaksas ir ļoti lielas. Ja iesācējam nav arī lauksaimniecības izglītības, tad sākotnējais slogs sanāk dubultā, jo viss nozarei nepieciešamais pakāpeniski nāk paša praksē un diemžēl tikai ar laiku. Ja iesācējs darbu aitkopībā grib iesākt strauji, pārnākot uz laukiem no pilsētas, tad pastāv nopietni riski, ja bagāžā nav nepieciešamo zināšanu. Jārēķinās, ka ražošanas izmaksas būs nopietnas, ja sākotnēji pašiem vēl nav savas lauksaimniecības tehnikas un tādēļ tiks izmantoti dažādi lauksaimniecības darbu pakalpojumi. Ražošanas pašizmaksa šādā variantā būs krietni augstāka nekā kaimiņam, kas visu saimniecībā izdara pats. Šīs un vēl citas nozares problēmas liek būt piesardzīgiem, tādēļ gada laikā ir izveidojušās vairākas jaunas aitkopības saimniecības, bet es tomēr neteiktu, ka to ir daudz.»
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv