Ne visai veiksmīgā KNAB piecgade
It kā vajadzētu pieturēties pie sena ieteikuma: par aizgājējiem teikt tikai labus vārdus vai vispār neteikt neko. Taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks pēc piecgades šajā amatā no tā aizies vēl tikai pēc pāris dienām, 17. novembrī. Cerību, ka viņš tajā tomēr varētu palikt, reāli pat nav, tāpat cerības, ka šajā postenī vēl varētu atgriezties kaut kad nākotnē, vien teorētiskas. Arī Streļčenoks taču bija viens no 10 kandidātiem, kuri cerēja uz KNAB vadītāja posteni un kuru visu kandidatūras konkursa komisija, atradusi katram kādu neatbilstību, nepalaida pat tālāk uz konkursa otro kārtu.
Par to pārsteigts bijis arī premjerministrs Māris Kučinskis, kurš uzdeva Valsts kancelejas direktoram Mārtiņam Krieviņam sagatavot priekšlikumus, kā KNAB vadītāja izraudzīšanā rīkoties tālāk. Nu premjers tos ir saņēmis, bet iespējamie rīcības scenāriji publiski netiek atklāti, jo arī šim dokumentam ir uzlikts slepenības statuss. M. Kučinskis vien izsakās, ka jādiskutē par pārmaiņām KNAB priekšnieka amata konkursa nolikumā vai pat likumā par KNAB.
Tikmēr vietā un arī nevietā par daudz ko kritizētais it kā ļoti ietekmīgās valsts varu realizējošās iestādes vadītājs nu kārto lietas nodošanai (šķiet, pagaidām viņam līdz šim uzticīgajai vietniecei korupcijas novēršanas jautājumos Ilzei Jurčai) un ar diezgan skaļiem paziņojumiem, var pat teikt, aizcērt vairākus gadus vadītās iestādes durvis. Pats galvenais no tiem — ka līdz gada beigām, visticamāk, tiks izbeigta tā saucamā oligarhu lieta, jo neesot savākts pietiekams pierādījumu apjoms.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv