Vārds uzvējo kā spalva
Iznācis valmierieša Jura Helda dzejas krājums «Mirkļa vējainais pieskāriens», un sestdien Valmieras bibliotēkā tika nosvinēta tā atvēršana — tādi mazi svētki.
Pat ja Helds nebūtu devis neko daudz vairāk par brīnišķīgajiem vārdiem kā iedvesmu Imanta Kalniņa «Es redzēju sapnī» un vairākām citām dziesmām, latviešu mīlestībai visticamāk ar to vien jau pietiktu. Dzejnieka pārpasaulīgais skatījums, kurā realitātes un abstraktā robežas ir gana plūstošas, bet tāpēc tik smalkas un netveramas, piesaista un vilina, uzdod jautājumus un nesola atbildes. Joprojām viņa darbs ir labas dzejas sapratēju cieņas vērts un turpinās: šī ir desmitā Jura Helda grāmata, ieskaitot kopkrājumu «Acis» tālajos sešdesmitajos. Izdevniecība «Zvaigzne ABC» acīmredzot zina drēbi un divu gadu laikā izdevusi jau otro Helda krājumu — pat tagad, dzejai ne tajos labvēlīgākajos laikos. «Dzeju izdodam ar ļoti lielu atlasi,» atvēršanas svētkos teica krājuma redaktore Daina Grūbe no apgāda un piebilda: bijis cilvēciski patīkami ar Juri Heldu atkal sadarboties. «Manuprāt, savs rokraksts viņam ir visās grāmatās, bet katrā krājumā dzejnieks ir spējis pateikt ko būtiski jaunu. Tāpēc man bija gods veikt šo darbu,» atzina redaktore.
VĀRDS NETVERAMAIS. Juris Helds sarunā ar Dainu Sirmo un klausītājiem decembra sestdienā. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv