Kristaps Pētersons — Purvīša balvas laureāts

- 21.Februāris, 2017
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Iegūstot žūrijas visaugstāko novērtējumu, piekto Purvīša balvu par izstādi Dziesma, kas bija skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā 2015. gada vasarā, saņēmusi mākslinieku grupa Krišs Salmanis, Anna Salmane un komponists, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un kamerorķestra Kremerata Baltica kontrabasists, Valmieras Mūzikas skolas absolvents Kristaps Pētersons.

Purvīša balvas 2017 laureātus žūrijas vārdā sestdien svinīgā pasākuma laikā paziņoja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce un muzeja patrona SIA Alfor valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns. Līdz ar šo apbalvojumu mākslinieki saņem arī naudas balvu — 28500 eiro (pirms nodokļu nomaksas).

Piektās Purvīša balvas ieguvēju noteica starptautiska žūrija septiņu cilvēku sastāvā. Lēmumu par Purvīša balvas 2017 laureātu žūrija pieņēma slēgtā sēdē pēc izvērstām diskusijām četru stundu garumā, izvērtējot visu astoņu finālistu — Artura Bērziņa, Ivara Drulles, Kristapa Epnera, Ata Jākobsona, Voldemāra Johansona, Maijas Kurševas, Andas Lāces un mākslinieku grupas Kriša Salmaņa, Annas Salmanes un Kristapa Pētersona darbus kopējā izstādē.

«Žūrija lēmumu pieņēma pēc ļoti nopietnām diskusijām, balsojot divās kārtās, un laureāts vai, šajā gadījumā pareizāk jāsaka — laureāti, rezultātā tika noteikti ar pārliecinošu balsu pārsvaru. Kriša Salmaņa, Annas Salmanes un Kristapa Pētersona darbs savā ziņā aicina pārskatīt 20. gadsimtā nostiprināto nacionālo vērtību sistēmu un liek skatītājam atbildēt uz jautājumu — vai tā atbilst arī 21. gadsimtam. Mākslinieki ir izpētījuši Latvijas 1990. — 2013. gadu Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncertu repertuāru dziesmu vārdus, tos statistiski saskaitot, un konstatējuši, ka dziesmu tekstos visbiežāk lietotais vārds ir saule, tad seko meita un trešajā vietā — Dievs. Šos secinājumus radoši apstrādājot, tika veikta konkrētā materiāla filigrāna dekonstruēšana, radot mūsu izpratnē no mākslinieciskā, idejiskā un tehniskā izpildījuma viedokļa būtisku mākslas darbu, kas arī bija par pamatu šādam lēmumam,» stāsta žūrijas priekšsēdētāja, LNMM direktore Māra Lāce.

«Izstādei tika izvēlēts tikai vārds Dievs, un Kristaps Pētersons veidojis kolāžu Dievzemīte I no 184 dziesmu fragmentiem. Izstādē skan kompozīcija, kas izveidota no Dziesmu svētku ierakstiem. Lai arī skaniski mūzika neveidojas, sanāk kakofonija, tomēr īso fragmentu skanējums izsauc tās pašas Dziesmu svētku eksaltētās emocijas. Kompozīcijas rada sirreālu efektu, it kā mums būtu piemeties vadātājs vai skan bojāta plate,» raksturo ekspertu darba grupas vadītāja Dr.art. Elita Ansone. Savukārt ekspertu grupas pārstāvis Jānis Taurens papildina, ka tas ir «lielisks starpmediju mākslas darbs, kas tikpat labi nominējams kādai mūzikas balvai».

Purvīša balvas 2017 žūrijas darbā piedalījās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, LNMM galvenā atbalstītāja SIA Alfor valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns, galerists, Galerie Thaddaeus Ropac Paris/Salzburg/London īpašnieks Tadeušs Ropaks (Austrija), Tate Modern galerijas kuratore Džuljeta Binghama (Lielbritānija), starptautiskā fonda Manifesta direktore un dibinātāja Hedviga Fijena (Nīderlande), mākslas kolekcionāre Rebeka Ruso (Itālija) un mākslas zinātnieks, Ohaio Universitātes profesors Marks Alans Švēde (ASV).

Purvīša balvas 2017 kandidātu darbu izstāde plašākai publikai būs atvērta līdz 9. aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā, Lielajā izstāžu zālē. Izstādes kuratore ir mākslas kritiķe Daiga Rudzāte. Izstādes dizainu veidojis mākslinieks Martins Vizbulis.

Purvīša balvas organizatori turpina tradīciju un aicina ikvienu izstādes apmeklētāju un interesentu izteikt arī savu viedokli par astoņu Purvīša balvas 2017 finālistu veikumu, aizpildot anketu un nobalsojot par savu favorītu Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Noslēdzoties izstādei, tiks paziņoti mākslinieki, kas ieguvuši publikas vislielākās simpātijas, kā arī noteikti divi balsotāji, kuri saņems iespēju gadu bez maksas apmeklēt LNMM organizētās izstādes.

Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un novērtēt izcilāko sasniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti, jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

Balva nosaukta latviešu glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša (1872. — 1945.) vārdā, kurš bija izcils sava laika mākslinieks un mākslas pedagogs un guvis atzinību ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā līmenī. Būdams gudrs un tālredzīgs kultūrpolitiķis, Vilhelms Purvītis aktīvi atbalstīja jaunos māksliniekus un atklāja daudzus turpmākajos gados Latvijas mākslā īpašu vietu ieguvušus talantus. Vilhelma Purvīša vārds Latvijas mākslas vēsturē un plašākas sabiedrības apziņā kļuvis par nacionālās identitātes zīmi.

Purvīša balva tiek pasniegta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām.

Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu Solitude. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi Varbūt. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi Zemes darbi. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi Netaisnība. Tagad šai plejādei piepucējies  mākslinieku kolektīvs — Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons  par izstādi Dziesma.

Jāatzīmē, ka Kristapam Pētersonam ir labas izredzes saņemt vēl vienu prestižu atzinību — Lielajai Mūzikas balvai 2016 nominācijā Gada jaundarbs izvirzīta viņa Simfonija lielam orķestrim «Miegs», kura pirmatskaņojumu piedzīvoja pērnā gada 23. janvārī Lielajā Ģildē diriģentu Andra Pogas un Gunta Kuzmas vadībā.


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru