Arī klusums var būt brīdinātājs
Vakar valstī dienas vidū atkal noskanēja trauksmes sirēnas. Atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 7. augusta noteikumiem 530 «Civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtība», šāda sirēnu pārbaude notiek divas reizes gadā. Visās tajās ir arī secināts, ka pārliecinoši lielākā daļa no 164 sirēnām darbojas pietiekami labi. Šādas sirēnas ir paredzētas iedzīvotāju ātrai brīdināšanai gadījumos, kad notikusi dabas vai tehnogēna katastrofa vai arī pastāv to draudi. Sirēna, lai iedzīvotājus brīdinātu tiešām par reālām briesmām, gan ir iedarbināta tikai 2005. gada aprīlī Valmierā, kad pilsētas tuvumā bija gāzesvada avārija.
Cik atceros, arī tad neskaidrību bija daudz, un, iespējams, tieši tāpēc arī tapa 530. MK noteikumi, kuros noteikta arī kārtība, kā amatpersonām un atbildīgajiem dienestiem ir jārīkojas iespējamo apdraudējumu gadījumā, kura no valsts institūcijām izsludina ārkārtējo situāciju, izņēmuma stāvokli vai pat mobilizāciju. Ir arī noteikums, ka pirms trauksmes sirēnu ieslēgšanas VUGD izsūta plašsaziņas līdzekļiem informāciju par iespējamo apdraudējumu un iedzīvotājiem ieteicamo rīcību. Kopš 2016. gada 1. oktobra spēkā ir arī «Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums», kura mērķis ir noteikt tiesiskos un organizatoriskos civilās aizsardzības sistēmas darbības un katastrofas pārvaldīšanas principus, lai iespējami maksimāli nodrošinātu cilvēku, vides, infrastruktūras un īpašuma drošību un aizsardzību. Likums arī paredz līdz šī gada 1. augustam pašvaldību domēs apstiprināt sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumus un sastāvu, bet līdz 31. decembrim apstiprināt sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānu.