Par un ap Burtnieku ezeru
Maija sākumā pāra reizes aizbraucu uz Burtnieku, lai pavērtētu, kāda ir situācija ezerā. Jāteic, ka tas vairs nav tāds ezers, kā bija pirms 33 gadiem. Tajos senajos gados par ezeru rūpējās lielā Latvijas Mednieku un makšķernieku biedrības (MMB) Valmieras nodaļas biedru saime, kuras 36 mednieku un makšķernieku kolektīvu biedru skaits bija tuvu diviem tūkstošiem. Katram kolektīvam bija iedalīta Burtnieku, Baužu ezeru krasta un Salacas upes zona, kurā bija jāizpļauj ūdenszāles un un jāiznes krastā. Bez tam biedrības biedri kopā ar Valmieras vides aizsardzības pārstāvjiem piedalījās zivju aizsardzības reidos. Ezerā makšķerēja makšķernieki, periodiski to apzvejoja Upesciema zvejas brigāde. Lomi abām grupām bija apmierinoši. Sakarā ar nepietiekamo finansējumu zivju aizsardzības pasākumiem Valmieras MMB bija noslēgusi sadarbības līgumu ar Valmieras reģionālo vides pārvaldi un apmaksāja daļu no zivju aizsardzības pasākumos izlietotā benzīna. Tāpat nebija nekādu problēmu ar makšķernieku lomu uzskaiti. Biedrības laivu bāzēs katrs makšķernieks vienmēr ierakstīja noķerto lomu uzskaites žurnālā. Vēl tagad ir saglabāti pieci Sedas bāzes lomu uzskaites žurnāli par laika periodu no 1984. līdz 2005. gadam.
Tad sākās lielais pārmaiņu laiks. Atgūstot Latvijas neatkarību, iekšējos ūdeņos uz laiku tika pārtraukta zivju zveja ar tīkliem. Par šo laika periodu vislabāk liecina makšķernieka Jāņa Birzaka (zinātnieka Jāņa Birzaka uzvārda brāļa) veiktā 200 makšķernieku aptauja, kurā redzams, kā auga makšķernieku lomi laikā, kad ezers bija brīvs no tīkliem, un kā tie katastrofāli kritās, kad atjaunoja tīklu zveju. Tas bija par pamatu tam, ka 2002. gadā nolēmu veikt aptauju par iedzīvotāju attieksmi pret tīklu zveju Burtnieku ezerā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv