Dārzā, kas dod arī lielisku prieka ražu
Kad iepriekšējā rudenī rakstīju par J. Endzelīna Kauguru pamatskolas nu jau pensijā aizgājušo saimnieku Kazimiru Ločmeli, viņš ieteica noteikti uzrakstīt arī par skolas dārznieci SANDRU ANDRUPI, bez kuras āra darbos būtu bijis «kā bez rokām».
Sandra skolā par dārznieci vada nu jau sesto gadu. Pirms tam strādājusi Kauguros veikalā, skolā bijusi arī pavāre, kādu laiku SIA «Cosybed», kas ir arī vīra Andra darba vieta. Kad direktore Iveta Rambola aicinājusi par dārznieci, lielu pārdomu nav bijis, jo tieši šis esot viņas sirds darbs. Tāda dēļ jau viņa Ozolu lauksaimniecības skolā mācījusies novirzienā lauku māju saimniece.
Rencēnu pusē tēvam un mātei bija saimniecība, bet dārza lietās galvenokārt ieinteresējusi vecmāmiņa. Kad mācījusies Ozolos, bijusi jau doma, ka arī viņai iznāks saimniekošana Rencēnos. Taču dzīve iegrozījusies tā, ka ieprecējusies Kauguros, bet saimniekošanu Rencēnos no vecākiem pārņēmis brālis.
Sandra sarunas sākumā bilst, ka dārzu un skolas parku, tātad arī viņas darbu, skatīt vajadzējis braukt vasarā, kad ziedēs tikko izstādītās un vēl stādāmās puķes, zaļos dārzs. Teicu, ka baidījāmies nokavēt: kad skolēniem sākas brīvlaiks, varbūt arī viņai atvaļinājums.
Tā gan neesot. Pat, kad atvaļinājums iedots, arī tad vai vismaz pa pāris dienām uz dārzu jāatnāk, viss jāpārskata, kaut kas jāpadara, jāaplaista. Tas tāds sirds uzlikts pienākums, lai prāts par loloto, stādīto un ieaudzēto būtu mierīgs. Tālu jau jānāk nav, jo ģimene dzīvo daudzdzīvokļu mājā blakus skolai.
PIE RŪPJU BĒRNA. Sandra ļoti vēlas, lai šis rododendrs sāktu arī sakuplot. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv