Vēstures mācības
14. jūnijs Latvijā ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena — šajā datumā 1941. gadā PSRS varas iestādes no Latvijas izsūtīja ap 15 tūkstošiem cilvēku, kas tika uzskatīti par nelojāliem vai kā citādi nepatika režīmam. Šis datums Latvijā, protams, nav aizmirsts — mēs pieminam un atceramies. Cits jautājums tikmēr ir — vai arī saprotam?
No vienas puses, ir gana daudz aizstāvju arī viedoklim, ka jā, tā bija latviešu tautas traģēdija, taču mūsu nacionālajā kalendārā tāpat ir nesamērīgi daudz sēru dienu, lielākajā daļā jautājumu, kas attiecas uz vēsturi, mēs pārmēru koncentrējamies tieši uz pagātnes ēnas pusēm, un vispār — pārāk daudz domājam par pagātni un pārāk maz raugāmies nākotnē. Citi tikmēr uzskata, ka 14. jūnijs un citas līdzīgas piemiņas dienas ir ieguvušas pārmērīgi politizētu nokrāsu un tiek izmantotas, lai kārtējo reizi atgādinātu par latviešu bažām, kādas rada mūsdienu Krievija kā komunistiskās PSRS mantiniece. Šī iemesla dēļ kaut kā nemanāmi ir parādījusies vienlīdzības zīme starp komunistisko PSRS un mūsdienu Krieviju, kā arī starp biedriem komunistiem un krieviem kā tautu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv