Ko nu es!
Nedēļas sākumā Briselē notika ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksme, kuras darba kārtībā bija arī ministru viedokļu apmaiņa par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni pēc 2020. gada. Tā notika, uzklausot Eiropas Komisijas informāciju par visaptverošās aptaujas rezultātiem, ko EK paveica, lai noskaidrotu ES lauksaimnieku viedokli par iespējamo rītdienas lauksaimniecības modeli, kā arī skaidrojumu par jūnija beigās apstiprināto EK dokumentu par tālākiem daudzgadu budžeta attīstības scenārijiem. Tos veidojot un arī izstrādājot likumdošanas priekšlikumus par turpmāko KLP, tikšot ņemti vērā arī minētās aptaujas rezultāti un ierosinājumi. Tātad tā ikvienam — lielam vai mazam — lauksaimniekam bija kolosāla iespēja pateikt savas domas un paust savu nostāju par to, kādiem būt laukiem rīt. Vai Latvijas lauksaimnieki pietiekami izmantoja šo iespēju?
LAD informācija liecina, ka EK rīkotajai aptaujai «KLP modernizēšana un vienkāršošana» bija iesūtītas vairāk nekā 322912 tiešsaistes anketas no 28 ES valstīm. Visaktīvākie, izrādās, bijuši tieši lielo un tā saucamo veco ES valstu lauksaimnieki. Tā, piemēram, visvairāk anketu esot iesūtīts no Vācijas (147142), Francijas (40390) un Itālijas (38425). Uz kopējā fona Baltija diemžēl bijusi visai kūtra savu interešu aizstāve, jo aptaujā par KLP nākotni no Latvijas saņemtas 633, no Igaunijas 132 un no Lietuvas vien 120 anketas.