Lielākais — jēgpilna dzīve

Cik ilgi jau esi kopā ar Valmieras bibliotēku?

Trīspadsmit gadus. Šajā ēkā ienācu pašā pārmaiņu vidū, toreiz te bija lasītava, abonements un bērnu bibliotēka vēl Rīgas ielā. Ļoti vēlējos atgriezties dzimtajā pusē, laimīgas nejaušības dēļ tas arī izdevās.

Kāds bija tavs ceļš uz bibliotēku?

Manos dzimtajos Strenčos bija tikai pamatskola, pēc tās mēs visi atradām savas vidusskolas Valkā, Smiltenē, arī es savējo — toreizējo 11 varoņu komjauniešu vidusskolu Valmierā. Esmu laimīga, ka izvēlējos šo skolu, jo bez visa pārējā tur satiku arī savu nākamo vīru (smejas)…Egils ir gadu vecāks, kopā esam no 73. gada.

Pēc vidusskolas lielu šaubu nebija, lai gan klusais sapnis bija kļūt par bērnu ārsti kā draudzenes vecmāmiņa, bet medicīnai vajadzēja eksakto zinātņu pamata, un es sapratu, ka tas nav man. Manējā bija filoloģija, tomēr pēc diviem gadiem neklātienē aptvēru, ka skolotāja diez vai būšu laba, un paškritika uzvarēja.

Universitātē mums bija lielisks bibliotekāru kurss,1984, kā sevi saucam, vēl joprojām regulāri tiekamies, šogad no 25 absolventēm uz salidojumu ieradās18. Vairākas meitenes no mūsu grupas tagad vada galvenās bibliotēkas — Ogrē, Madonā, Valmierā un citur, daudzas strādā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Liekas, ka esi tas rūķis, ko mazāk zina apmeklētāji… Metodiskais darbs, atskaites, pasākumi?

Vēl nupat aktīvi gatavojāmies desmitgadei. Būtiskākais ir metodiskais un konsultatīvais darbs. Novembra beigās tiksies reģiona 6 novadu publisko bibliotēku darbinieki, decembrī gada noslēguma seminārs skolu  bibliotekāriem. Pagājušajā gadā mani iesaistīja Latvijas Bibliotēku padomes izveidotajā bibliotēku metodiskā darba ekspertu grupā, grupas izveidošanas mērķis ir reģiona galveno bibliotēku metodiskā un konsultatīvā darba kvalitātes pilnveidošana un labākās prakses ieviešana bibliotēkās. Sāksim darbu pie Bibliotēku metodiskā darba vadlīniju un rokasgrāmatas ideju apspriešanas, kas pēc tam jāpārdomā un jānoformulē, jāpiedāvā tālāk. Katrs jauns gads sākas ar statistikas un teksta atskaitēm, statistiku februārī ievadīsim Latvijas digitālajā kultūras kartē, teksta atskaites jāapkopo un martā jānodod Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Kopš sāku organizēt Dzejas dienas, no katra Jaungada rūpīgāk sekoju līdzi aktualitātēm literatūrā — kas jauns, kādas nominācijas balvām, ar kuriem dzejniekiem varētu tikties Valmierā un novados, augustā skolu bibliotekāri jautā, ko piedāvāšu. Tas ir īsts sirds darbs. Divus gadus turpinājām ceļojumus kopā ar dzejniekiem, šoruden atgriezāmies pie tradicionālās formas.  Vairāku gadu garumā veiksmīga izvērsās sadarbība ar dzejnieku un tulkotāju  Sergeju Moreino. Lieli un skaisti pasākumi bija Grāmatu svētki, kam mūspusē bija laba atsaucība, žēl, ka to vairs nebūs tādā formā.