Dzīves stils — videi draudzīgs

«Pēc Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas četrus gadus Priekuļu tehnikumā apguvu ekotūrismu. Sapratu, ka tūrisms man ļoti patīk un ir sirdij tuvs, ka tas ir mans dzīves aicinājums un nav citas jomas, kurā strādāt. Tāpēc, atgriezies Valmierā, iestājos Vidzemes Augstskolā, kur bija iespējams papildināt Priekuļos iegūtās zināšanas. Vēl mācoties augstskolā, pieteicos darba pārrunām Kocēnu novada domē, kur Attīstības nodaļā bija atvērusies projektu un tūrisma speciālista vakance. Tikšanās domē izrādījās veiksmīga,» stāsta Toms.

Kāpēc tieši tūrisms?

Grūti teikt. Iespējams, tāpēc, ka jau bērnībā ar vecākiem un vecvecākiem daudz visur braucām, apceļojām Latviju. Arī pašam vienmēr paticis blandīties pa pasauli, bet īpaši tuvs un saistošs ir aktīvais tūrisms — pārgājieni, nobraucieni.

Savu dzīvi esi diezgan cieši saistījis arī ar vēsturi.

Tūrisms ar vēsturi patiesībā iet roku rokā, jo, vedot cilvēkus pārgājienā, ir jāvar arī pastāstīt par šīm vietām. Bez vēstures ekskursiju laikā nu nekādi nevar iztikt. Ir gidi, kuri strādā ļoti nopietni, nosauc visus ar tēmu saistītos gadskaitļus, es tāds neesmu, cenšos informāciju pasniegt nedaudz jautrākā, interesantākā veidā. Mēģinu ekskursiju padarīt dinamiskāku. Stāstījumu pasniegt interesanti gidam ir ļoti svarīgi. Nevienam nepatiks, ja vārds vārdā tiks atstāstīta vēstures grāmata. Pasākumu interesantāku un saistošāku padara arī pati atrašanās konkrētajā vietā. Strādāju arī par gidu uz Gaujas tramvaja. Vēstures faktus pasniedzu gan nopietni, gan ar jokiem, tajos ietverot arī nopietnu informāciju. Un jauniešiem ir interesanti. Viņi var gan pasmieties, gan padomāt līdzi.

Atzīšos, ka pamatskolā, kad vēsture bija jāmācās tā pamatīgāk, man pašam šajā priekšmetā nebija tās labākās sekmes. Tagad cenšos vēsturi apgūt cik vien labi var, veidot plašāku informācijas lauku. Man pašam interesantākais šajā procesā liekas tas, ka es spēju faktus savilkt kopā. Piemēram, runājot par bijušo šaursliežu dzelzceļu un dzelzceļa tiltu Valmierā, varu ekskursantiem arī pastāstīt, ka šis šaursliežu dzelzceļš turpinājās kādreizējā Kokmuižā, Dikļos.

Vai tūrisma sezona vēl turpinās?

Aktīvā sezona beigusies, ir klusāks periods un līdz ar to vairāk laika paskatīties apkārt. Pašlaik man lielākā interese saistīta ar Kokmuižas vēsturi un tās popularizēšanu. Ļoti daudz šajā atpazīstamības ziņā deva Latvijas Piļu un muižu apceļošanas akcija, un arī Kokmuižai radās daudz interesentu, gandrīz katru otro dienu gāju pie ekskursantiem. Bet grupas arvien vēl piesakās. Piemēram, šodien man piezvanīja tūroperators no Somijas, kas vēlas atvest tūristu grupu uz Latviju un pa ceļam piestāt Kokmuižā.

TOMS TREIMANIS. Jāņa Līgata foto