Diezgan slidens temats
Kurš gan neatceras bērnībā piedzīvotos ziemas priekus — tās ir vienas no spilgtākajām atmiņām ikvienam no mums, nav šaubu. Kad zāle bija zaļāka, tad sniegs bija baltāks — skatoties no šodienas perspektīvām, nudien liekas, ka ziema mums drīz būs liekama Sarkanajā grāmatā. Vēl gan līdz tam neesam nonākuši, savu prieku no šī gadalaika gūstam vēl arvien — ķerot vai ik mirkli, ko tas mums paretam pamet.
Tā arī šogad, kad sniega pagājušonedēļ jau bija nedaudz pāri potītēm un sals koda degunā, aši rausām no mājas tālākiem putekļu stūriem ārā ziemas izpriecu inventāru un meklējām, kurp doties likt to lietā. Baiļu kalns uzsūca visus slēpot, snovot un šļūkt gribētājus, distanču slēpotājiem gan sniega vēl bija par maz, lai mūsu apkārtnē izprovētu kādu no trasēm — tiem atlika rāpties uz kāda no Valmieras apkārtnes ezeriem, kur atļāva ledus biezums un sniega kārta. Uz tiem lielā vairumā dzīvoja arī slidotāji, hokejisti, jo citur viņiem nebija kur.
Nudien, jau ceturto ziemu valmieriešiem jāmeklē puslegālas, pusbīstamas alternatīvas slidošanai zem atklātām debesīm, jo pilsētā netiek ierīkota āra slidotava.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv