Bibliotēkas ikdiena un vieta vēsturē
Pēc sarežģīta darba rudenī šis gads Mūrmuiža bibliotēkai sākas ne vien izremontētās telpās, bet arī ar iepriecinošām vēstīm. Remonts te prasījās bibliotēkas apmeklētāju sen pamanītā iemesla dēļ — telpas nejauki smirdēja. Daži spriedelēja, ka smaka ir no pirms simt gadiem šajā ēkā bijuša zirgu staļļa. Taču, kad speciālisti izplēsa gabalu no 2012. gadā grīdā ieklātā linoleja, atklājās, ka zem tā ir vēl nesacietējusi līmes kārta, kas kaut kā reaģē ar betonu un nejauko smaku rada. Nācās noņemt visu smirdošo klājienu un tā vietā likt flīzes. Tad nu rudens pusē bibliotēkas vadītājai Gundegai Lapiņai nācās krietni pūlēties, lai bibliotēka arī remonta laikā turpinātu darboties un arī flīžu licēji varētu raiti strādāt. Par rezultātu nu prieks bibliotēkas apmeklētājiem, arī Gundegai, kurai ticis atļauts flīzes izvēlēties ar senajai ēkai ļoti atbilstošiem rakstiem. Galvenais — telpās no smakas vairs nav ne ziņas, ne miņas!
Bibliotēka nevarot sūdzēties, ka pazūd lasītāji. Pērn viņu bijis gandrīz tikpat, cik vairākos iepriekšējos gados. Prieks, ka par cītīgām lasītājām kļūst gandrīz visas jaunās māmiņas, kas gaida vai jau sagaidījušas bērniņus. Apsīkusi gan jauniešu kādreizējā interese nākt uz bibliotēku pie datoriem sēdēt, vien spēles spēlēt. Nu jau gandrīz visiem mājās pašiem internets. Toties tagad uz bibliotēku nāk pietiekami daudz gados veci cilvēki datoros dažādus maksājumus kārtot. Kamēr viņi šīs prasmes apgūst, bibliotekārei bieži jāiet palīdzēt.
GANDARĪJUMS. Gundega Lapiņa teic, ka lasītāju apsīkuma Mūrmuižas bibliotēkā nav. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv