Un aizceļo vēl kāda ziņa
Šodien atzīmējam Nacisma sagrāves dienu un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu. Pagājuši jau vairāk nekā septiņdesmit gadi — faktiski cilvēka vidējā mūža garuma laiks — kopš pēdējās lielās kara mašīnas radītā posta. Un nav svarīgi, kurā karotāju pusē kādā veidā un kāpēc toreiz cits pret citu tika nolikti dažādu tautu gados jaunie cilvēki — dēli, brāļi, līgavaiņi, tēvi, jo tos, kas mājās nepārnāca, joprojām kāds gaida. Ja ne vairs paši tuvākie, tad to nākamās paaudzes. Vissliktākā, vismokošākā ir neziņa, tādēļ katra jauna informācija par kārtējiem Otrā pasaules kara kritušo karavīru mirstīgo atlieku atradumiem dod klusu cerību, ka varbūt arī tavās mājās reiz tomēr pienāks tā ilgi gaidītā ziņa.
Mani personīgi dziļi saviļņoja medijos šopavasar paustais, ka Saldus novada Pampāļos ceļu rekonstrukcijas laikā atrada 145 Sarkanās armijas kareivju mirstīgās atliekas. Tiesa, šo kareivju identifikācija esot sarežģīta, jo šie karavīri tik tiešām esot gājuši cauri īstai kara ellei — sadragāti galvaskausi, norautas kājas un rokas, steigā zemē samesti un aprakti. Galvenais identifikācijas materiāls esot vien kāds kara laika apbalvojums, kas ir numurēts. Pie šiem 145 karavīriem atrasti pieci numurēti kaujas apbalvojumi, kas tad arī ļaus noteikt šo karavīru identitāti. Viens no šā piecīša, pateicoties atvērtajam Krievijas Federācijas militārajam arhīvam, jau esot noskaidrots. Un viena ziņa par necerēto atradumu jau ceļo uz kādām mājām, kur 2018. gada 8. un 9. maijs noteikti būs īpašs.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv