Savu sapni piepilda «Astoņu Jāņu ciemā»
Ir jauks vasaras vakars, kad, pašas to nezinādamas, iebraucam «Astoņu Jāņu ciemā». Tādas ceļa zīmes gan vēl nav, bet pirms Jāņiem noteikti būšot, sola Mujānu «Puģīšu» māju saimnieks GATIS BITMANIS. Un tam tiešām ir pamats, jo, izrādās, pārbraucot pāri Mujānu galvenajam ceļam, sākas mājas, un nav nevienas (izņemot vienu), kurā nedzīvotu Jānis, arī «Puģīšos» ir savs Jānis Miķelis.
Gatis un viņa sieva Solvita bijuši pilsētnieki, dzīvojuši dzīvoklī Valmierā. Kādurīt sieviņa Gatim jautājusi: «Klausies, vai tu negribi pašiem savu māju?» Uz ko vīrs atbildējis: «Jā.» Patiesībā arī pašam šāda doma pa galvu grozījusies, jo sapratis, ka, paliekot dzīvoklī, nonīks. Pie tam pārim jau bija pieteicies vecākais dēls Kārlis.
Tolaik Gatis strādājis par aģentu «Valmieras pienā». Braukājot pa laukiem, ar domu par māju iegriezies vienā, otrā vietā Valmieras tuvumā, un viendien teicis Solvitai: «Braucam skatīties!» Un atvedis uz «Puģīšiem». Tie gan tad vēl nebija «Puģīši». Sanācis arī, ka šī zeme tieši tiek pārdota, pie tam pārdevēja bijusi Gata bijusī skolas biedrene.
Mājai tāds interesants nosaukums...
Gatis: «Šim nosaukumam ir īpaša nozīme tieši priekš mums abiem. Nevienam to neesam atklājuši, un arī jums neteiksim, ar ko tas saistīts. Tas ir vienīgi mūsu...
Tas, ka uz šejieni atnācām, bez šaubām bija tāds jaunības maksimālisms. Mans tēvs, ieraugot «džungļus», kādi te tobrīd bija, teica: tev, dēls, ir dulla galva.
Tur, kur tagad redzami pamati, kādreiz bija māja. Kad ienācām, vecā māja pēc ugunsgrēka, kura laikā bija bojā gājusi arī tās saimniece, stāvēja pussagruvusi, aizvedām 15 traktorkravas ar gruvešiem un visādu drazu. Bet mans darba kolēģis zināja stāstīt, ka vecajai mājai bijusi terasīte, uz kuras saimniece spēlējusi klavieres, un visi kaimiņi nākuši klausīties. Liepas, kas arī šovasar raisīs smaržīgos ziedus, esot stādītas paaudzēs, sešas septiņas augušas pat pagalma vidū, tās rakām ārā. Turīgajā saimniecībā bijis arī stallis. Liekot pamatus savai mājai, uzdūrāmies klēts grīdas akmeņiem. Dzirdējām arī, ka saimnieks esot bijis akmeņkalis, un, kad Rīgā būvēts Brīvības piemineklis, visai Latvijai bijis jāpiegādā kantainas akmens formas. Sagataves vēl tagad te atrodamas. Vēl runā, ka ceļš, kas tagad iet īpašumam pa vidu, tapis tikai kolhoza laikā.»
«PUĢĪŠU» saimnieki — Gatis, Solvita un viņu dēli (no kreisās) Kārlis, Jānis Miķelis un jaunākais — Pēterītis. 2017. gadā konkursā «Skaistākā dzīves vieta un vide» Bitmaņu īpašums tika novērtēts kā viens no sakoptākajiem. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv