No Dikļu mežiņiem pasaules mežos

Līdz Pasaules čempionātam atlikušas vien pāris dienas, vai esi gatava savam startam sprinta distancē, jūties vesela, spējīga?

Tikai mēnesi pirms Pasaules čempionāta tika noteikts izlases sastāvs. Tad arī uzzināju, ka startēšu tikai sprinta distancē, pēdējā mēneša treniņus bija vieglāk saplānot, jo ir diezgan liela atšķirība starp meža distancēm un pilsētas (sprinta) distancēm. Atšķiras gan tehniskā, gan fiziskā ziņā. Esmu gatava šī gada svarīgākajam startam, aizvadīju šo mēnesi vesela, bez traumām — pirms tā gatavošanās procesā sanāca pārtraukums, jo, ejot pa ezeru, pēdā iedūrās gliemežvāks. Tas bija ļoti svarīgs brīdis, jo pēc pusotras nedēļas bija atlases sacensības uz čempionātu un neizdevās veikt svarīgus treniņus — nevarēju paskriet. Nu viss atkal ir labi, arī ātrums ir uzlabojies, salīdzinot ar pavasara Eiropas čempionātu, kur man pietrūka sešas sekundes, lai tiktu sprinta finālā.

Kam jāsaliekas, lai izpildītu sprinta kvalifikāciju un mēs tevi redzētu arī fināla skrējienā sestdienas pēcpusdienā Vecrīgā?

Perfektā kombinācija, lai kvalificētos finālam, būs — vēsa galva, laba reakcija un pārliecība par saviem spēkiem. Kvalifikācijas skrējiens tiek gaidīts tehniski vienkāršāks nekā fināls, bet tas nozīmē arī to, ka ātrākie būs priekšā. Līdz šim sprinta kvalifikāciju elitē esmu skrējusi tikai divas reizes, vēl nav izdevies iekļūt finālā, darīšu visu, kas manos spēkos, lai tas izdotos, galvenais, nevajag gaidīt pārsteigumus.

Esi pieteikta arī kā rezerviste citām distancēm. Protams, tas ir trenera lēmums, bet kurā distancē tev pašai ļoti gribējās startēt mājas čempionātā?

Visvairāk gribēju skriet garo distanci un stafeti, bet, lai skrietu stafetes komandā, man sevi ir vēl jāpierāda. Šeit būtu jāpiemin, ka visam ir savs laiks. Šobrīd komanda ir ļoti spēcīga, ceru, ka viss izdosies, bet, ja kāda iemesla dēļ būs vajadzīgs skrējējs kādā no distancēm, man jābūt gatavai, tādēļ neesmu atmetusi arī meža treniņus.

Šis būs tavs trešais čempionāts, noteikti tev īpašs ar to, ka notiks Latvijā. Bet kurš no iepriekšējiem tev palicis visspilgtāk atmiņā?

Noteikti varu teikt, ka visspilgtāk atmiņā ir palicis pagājušā gada čempionāts Igaunijā, kur garajā distancē finišēju 38. vietā. Vieta nav svarīga šobrīd, bet emociju bija daudz. Arī startēju tikai vienā distancē, un bija sajūta, ka skrienu savās mājās. Gadu sportā biju izlaidusi (atgriezās pēc izslimotas Laimas slimības — aut.), tādēļ nokļūšana atpakaļ izlasē lika justies svarīgai, kā arī pēc stundas un četrdesmit minūšu skriešanas pa igauņu džungļiem nevarēju finišā savaldīt asaras. 2015. gadā Skotijā bija mans pirmais Pasaules čempionāts, bet tas nav palicis atmiņā ne ar kādām emocijām.

Latvijas orientēšanās sportam šis būs gadsimta notikums. Vai jūt to tuvojamies — ārvalstu izlases jau vairākus mēnešus tam gatavojās Latvijā, ko dzird no viņiem?

Visur jūt tuvojamies šo notikumu, un arī mums, sportistiem, šīs ir nebijušas sajūtas — Pasaules čempionāts Latvijā, uz ko var atbraukt un klātienē just līdzi tava ģimene un draugi, domāju, ka visi jūtamies svarīgi, ceru, ka tas dos papildu spēku un pozitīvi ietekmēs rezultātus. Var dzirdēt arī no ārvalstu sportistiem, ka apvidus viņiem patīk. Visu gadu top atlēti brauc uz nometnēm un skrien Cēsīs, Limbažos, Līgatnē, Siguldā un citur Latvijā.

LĪGA VALDMANE. Ojāra Millera foto