Pēcvēlēšanu pārdomas
13. Saeimas vēlēšanas aizvadītas. Sestdienas un svētdienas «gaidīšanas svētki» beigušies. Kā tika prognozēts, jaunajā Saeimā iekļuvuši septiņu politisko spēku pārstāvji.
Dažas partijas, kā Zaļo un zemnieku savienība, atzinušas savu neveiksmi. Bieži negadās, ka premjera un arī valsts prezidenta partija tā izgāžas. Vēl jo vairāk tāpēc, ka aptaujās tai tika prognozēts labs rezultāts. To gan mēģina skaidrot ar iesāktajām labajām reformām, kuru pozitīvais rezultāts vēl esot jāgaida. Interesanti, bet ar lielākajām un juceklīgākajām reformām saistītās ministres – D. Reizniece-Ozola un A. Čakša – tika ievēlētas un nebija arī visvairāk svītrotās. Drīzāk neveiksmīga bija priekšvēlēšanu kampaņa, kurai nebija līdera un kura atgādināja savulaik Kalvīša piesauktos «septiņus treknos gadus» un «stabilitātes garantu».
Tradicionāli visvairāk balsu ieguva «Saskaņa», un visticamāk tā kārtējo reizi būs opozīcijā. Nelīdzēja amerikāņu polittehnologi un milzīgais iesaistītais administratīvais atbalsts. Turklāt, salīdzinot ar iepriekšējo sasaukumu, tika zaudēta viena deputātu vieta. Daļu tradicionālo balsu piesaistīja Ždanoka ar savu «Latvijas krievu savienību», daļa, iespējams, nenobalsoja. «Saskaņas» mēģinājumi piesaistīt jaunus latviešu kandidātus atgādina savulaik M. Gorbačova centienus radīt «sociālismu ar cilvēcīgu seju». Tas nenostrādā, jo uzticīgais vēlētāju loks īpaši nepalielinās, turklāt uzpirkt latviešu vēlētāju kļūst aizvien grūtāk. Jo solītajam vēlētāji netic! Varbūt kas mainīsies tad, kad Ušakovs līksmos ne tikai 9. maijā, bet noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa arī 16. martā. Piedevām «Saskaņai» un vienīgajiem iespējamajiem koalīcijas partneriem KPV.LV kopā ir tikai 39 deputātu mandāti. Vairākums neiznāk, pat piepērkot ZZS deputātus.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv