Pārdomas Bābeles torņa pakājē
Ir gada pelēcīgākās, visīsākās gaismas dienas, kuras kristiešiem ir arī Adventa laiks. «Advents» nāk no latīņu valodas, tas nozīmē «atnākšana» vai «nākšana»: Adventa laiks kristiešus aicina sagatavoties Jēzus Kristus atnākšanai jeb piedzimšanai Ziemassvētkos. Nav gan vēsturiski pierādīts, ka 24. decembris ir viņa piedzimšanas precīzais datums. Kristīgā baznīca šos svētkus ir pieskaņojusi ziemas saulgriežiem, kad savus svētkus jau tūkstošiem gadu pirms kristietības svinēja un vēl tagad svin dažādas it kā pagānu tautas.
Bet Adventa laiks būtībā jau kā vieniem, tā otriem ir gaismas atpakaļ gaidīšana, gaismas nenovēršamā uzvara pār tumsu. Gan seno tautu tradīcijās, gan kristietībā Adventa laiks vienmēr tiek saistīts ar mieru, klusumu un pārdomām. Arī ar grēku nožēlu.
Vai šādas izjūtas arī šogad ir katrā no mums, katrā ģimenē, mājā sētā, valstī un arī pasaulē?
Daudzos cilvēkos noteikti ir. Bet tik pretrunīgus, ķildīgus, melnām negācijām pārpilnus Ziemassvētkus kā šogad gan pasaules daudzās vietās, gan tepat Latvijā neesam gaidījuši jau sen.
Varam jau sevi it kā mierināt, ka valdības ilgi nevar izveidot arī daudzās ar demokrātijas tradīcijām krietni pieredzējušākās valstīs, ka korupcijas un kukuļu došanas vai ņemšanas milzu skandāli ir arī citur. Taču īpaši smagi, pat sāpīgi ir, ka ļoti nesmuki un nu jau arvien nesmukāk pasaules acīs izrādāmies tieši Latvijas simtgades gadā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv