Baidīties no jauniem izaicinājumiem nav laika

Dzīves skola – tikpat kā augstskola

Kad ierodamies Mazsalacas vidusskolas ēdnīcā, kur mums ir norunāta intervija ar enerģisko uzņēmēju Solveigu Reinfeldi, arī virtuvē nepārprotami ir jaušams jaunais mācību gads uz sliekšņa.

Skolas ap 250 audzēkņu un ap 80 pirmsskolas iestādes bērnu ēdināšana nu jau otro gadu ir uzticēta Solveigas uzņēmumam SIA «Solvis», kas Uzņēmumu reģistrā ierakstīts tikai kopš 2018. gada. Taču Solveigu pazīst teju visi, jo viņa gan bijusi šīs skolas skolniece, gan arī vairāk nekā 20 darba gadus ziedojusi sabiedriskajai ēdināšanai, pavāra, kulinārijas un konditorejas mākslai. Mūsu saruna aizsākas par to, kāds tad ir bijis «Vidzemes stāstu» šā gada varones izaugsmes ceļš no virtuves strādnieces līdz savam uzņēmumam. Solveiga padomā un saka:

«Par profesionāli savā arodā esmu tapusi dzīves skolā, kur man blakus arvien bija stingri, dažkārt pat bargi skolotāji. Katrs no viņiem ir atstājis kaut ko paliekošu manī, kā arī veidojis pamatu, uz kura ar savu uzņēmumu atrodos pašlaik.

Tūlīt pēc 9. klases pabeigšanas Mazsalacas vidusskolā savas darba gaitas sāku toreizējā Patērētāju biedrībā. Tur, kur tagad atrodas pamestās un diemžēl nevienam nevajadzīgās zivju ceha telpas, tolaik bija Mazsalacas ceptuve konditoreja, kuras produkcija bija tik pieprasīta, ka bulciņas un kūkas uz veikalu veda ar traktoru. Kravām vien! Vairākas sezonas strādāju arī veikalā, pieņemot un pārskaitot kūkas. Tad sekoja jauns izaicinājums – skolas virtuve! Iepazinu virtuves šefiņu Mirjamu Mārtinsoni – stingru pret visu un visiem, kā jau tam jābūt darbā ar pārtiku. Labu skolu apguvu, strādājot Mazsalacas vidusskolas virtuvē, paldies Mirjamai par prasmju pamatu, ko man deva. Kad Patērētāju biedrības darbība tika izbeigta, skolas ēdnīcā ienāca firma «Rants». Pavērās jaunas iespējas, jo tika iekārtota skaista kafejnīca, klāti pasākumu galdi. «Rantā» iepazinu savu nākamo skolotāju Mārīti Vīksni, pie viņas apguvu galda klāšanas kultūru, bet, lai tā būtu pilnīga, Mārīte norīkoja mani uz kursiem Valmierā, Bedrītes mācību centrā. Tur ne tikai ieguvu bārmeņa - viesmīļa arodu, bet arī populārās pārtikas tehnoloģes Mirdzas Ansones galda klāšanas kultūru un visu citu, kas saistīts ar to. Paldies Ansones kundzei par to labo, ko man iemācīja!

SOLVEIGA REINFELDE: «Esmu no tiem, kam ir tā mīkstā sirds, bet biznesā bez stingrības nevar. Tad nu arvien atceros savus skolotājus, mēģinu būt prasīga pret sevi un saviem darbiniekiem, bet tajā pašā laikā cilvēcību arī nevar zaudēt!» Solveigas Reinfeldes personīgā arhīva foto