Uz evolūciju, bet ar samērību
Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā zināms, soli pa solim jau kopš 2017. gada notiek Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskā plāna sagatavošana, kurā šā gada galvenie uzdevumi bija regulu apspriešana, pati plāna izstrāde, nosakot galvenās vajadzības, prioritātes, mērķus, pasākumus un tiem atbilstošas finanses. Nākamgad paredzēta KLP stratēģiskā plāna apstiprināšana, noteikumu sagatavošana un ieviešana, lai jau no 2021. gada varētu sākties visa nolemtā īstenošana. Ir dzirdēts, ka Briselē jauno KLP dēvējot nebūt ne par revolūciju, bet gan par evolūciju. Ko no tās deklarētajiem ekonomikas, vides un sociālajiem mērķiem cer sagaidīt Latvijas lauksaimnieki? Zemkopības ministrijas mājaslapā šovasar notika aptauja, vaicājot, kurš no nākotnes KLP ekonomiskajiem mērķiem (taisnīgi ienākumi, palielināta konkurētspēja un palielināta vara pārtikas ķēdē) jums ir svarīgākais.
54% aptaujas dalībnieku pauda viedokli, ka, viņuprāt, tieši platību maksājumi ir būtiskākie un tikai to samazināšanās vai palielināšanās izšķirs – turpināt vai neturpināt saimniekošanu laukos. 26% ir par to, ka investīcijām maksimāli jāstiprina saimniecību attīstība un konkurētspēja, bet 18% iestājas par to, ka labāka sadarbība veicinātu daudz lielāku lauksaimnieku varu pārtikas ķēdēs un ieņēmumus no tirgus.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv