Karstas putras nestrēbšana tiesiskumā
Kad pēc Saeimas vēlēšanām un no KPV LV, JKP, Attīstībai/Par, VL-TB LNNK un JV tika sastiķēts pietiekams deputātu skaits, lai izveidotu jaunu valdību un kā pirmais iespējamais tās veidotājs tika nosaukts Jānis Bordāns no JKP, pat cerēju, ka nu būs valsti uz radikālām pārmaiņām virzošs premjerministrs. Tādas pārmaiņas jau arī vēstīja šīs partijas priekšvēlēšanu laikā izteiktie solījumi par bezkompromisa tiesiskumu un vēl daudz ko citu. Nu secinu, ka paldies jāteic tiem politiķiem, kuri J. Bordānu valdības vadītāja postenī neatbalstīja, lai netiktu sastrēbta karsta putra vispirms tiesiskumā.
Taču, arī esot vien tieslietu ministra postenī, J. Bordāns pārmaiņu ieceres gribēja sākt ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera nostdabūšanu. 17. maijā viņš paziņoja, ka Tieslietu ministrija ģenerālprokurora darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajām prasībām.
Taču ģenerālprokurors vienkārši, pat ar Saeimas vairākuma balsojumu nav atlaižams. Pie šāda balsojuma deputāti var tikt vien pēc Augstākās tiesas (AT) plēnuma atzinuma, ja, AT priekšsēdētāja pilnvarotam AT tiesnesim veicot pārbaudi, konstatēts kāds no likumā minētajiem atlaišanas iemesliem: ģenerālprokurors neatbilst amata ieņemšanai noteiktajām prasībām, ir partijas vai politiskas organizācijas biedrs, nav ievērojis kādu no likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem, pildot dienesta pienākumus, pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā iestājušās būtiskas kaitīgas sekas, pieļāvis apkaunojošu rīcību, kura nav savienojama ar viņa amatu. Tad nu ģenerālprokurora darbības pārbaudes uzsākšanai AT priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam tika iesniegts 39 Saeimas deputātu pieprasījums. Viņš veikt pārbaudi pilnvaroja AT tiesnesi Mairiku Senkāni.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv