Budžets vai vienādi sadalīta vilšanās
«Likuma par budžetu un finanšu vadību» 21. pantā teikts: «Ministru kabinets līdz attiecīgā gada 15.oktobrim iesniedz Saeimai gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi) nākamajam saimnieciskajam gadam, priekšlikumus par grozījumiem likumos, lai tie atbilstu budžeta pieprasījumiem». Tad nu vismaz šajā ziņā likuma paklausīgā valdība vakar ar budžeta projektu portfelī uz Saeimu sūtīja finanšu ministru Jāni Reiru.
«Portfelis ir smags. 10 miljardi – pirmo reizi tik liela ir izdevumu sadaļa,» nododot to Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces rokās, teica finanšu ministrs. To, ka šādu portfeļa nešanas tradīciju reiz ieviesa finanšu ministrs Roberts Zīle, kurš uz Saeimu nogādāja 1998. gada budžeta projektu, der atcerēties kaut vai, lai salīdzinātu summas. Lai arī cik sarežģīti ekonomikas posmi mums ir bijuši, šis salīdzinājums neapstrīdami pierāda valsts finansiālo iespēju pieaugumu. Iepretī 10 miljardiem eiro, ko valsts budžeta ietvaros paredzēts tērēt nākamgad, tālajā gadā šāda rocība bija vien vēl 1,3 miljardu latu (aptuveni 1,8 miljardu eiro) apjomā.
I. Mūrniece vērtēja, ka 2020. gada valsts budžeta projekts ir īpašs jau ar to vien, ka to sastādījušas piecas koalīcijas partijas, kas nozīmē, ka katrai no partijām bija jādomā par kompromisu. Līdz ar to šajā budžetā nav kādas vienas spilgtas prioritātes, kā tas bija ar aizsardzību 2018. gada un veselības jomu 2019. gada budžetā. Kaut cik lielāka prioritāte iecerēta vien sociālajai labklājībai (180 miljoni eiro pensiju indeksācijai, 60 miljoni citu sociālo jautājumu risināšanai).
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv