Spēle, kas risina klimata pārmaiņas

Mūsdienās cilvēks pērk vairāk, nekā patiesībā nepieciešams, tāpēc ir būtiski aizdomāties par ilgtspēju un tās attīstību*. Lai to nodrošinātu, zinātnieki min nepieciešamību pēc sistēmu pārveidojošām izmaiņām – fundamentālas, sistēmiskas reorganizācijas, kas ietver tehnoloģiskos, ekonomiskos un sociālos faktorus, arī cilvēces mērķu un vērtību pārskatīšanu (06.05.2019. publiskotais starpvaldību zinātnes-politikas platformas bioloģiskajai daudzveidībai un ekosistēmu pakalpojumiem jeb IPBES «Globālais bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu novērtējuma ziņojums» un platformas priekšsēdētāja Sera Roberta Vatsona paustie secinājumi). Mūsu izvēles un paradumi atstāj ietekmi uz vidi: plastmasas vai auduma maisiņš, vaska drāniņas pārtikas uzglabāšanai, pārvietošanās paradumi, vai ar auto braucam viens vai vairāki. Šo iemeslu dēļ ilgtspējas domāšanu nepieciešams integrēt visās dzīves jomās, tai skaitā bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītībā.

Spēle par klimata pārmaiņām

Projekta «Ilgtspējas prasmes nākotnes profesionāļiem» ietvaros vairākas mācību iestādes no Valmieras, Cēsīm un Limbažiem šajā mācību semestrī lielāku uzmanību pievērsīs ilgtspējai un vides jautājumiem, piedalīsies dažādos ar vides saglabāšanu saistītos izglītības pasākumos.

Septembra beigās iesaistīto mācību iestāžu pedagogi tikās apmācību seminārā Valmieras integrētajā bibliotēkā, lai apgūtu galda spēles Eco-Buddy vadības un izmantošanas prasmes. Spēle ir uzvarējusi lielākā pasaules green-tech konkursa Climate Launchpad nacionālajā finālā un ir iekļuvusi starp pasaules TOP 100 produktiem, kas risina klimata pārmaiņas.

Idejas autore Kaija Kurme-Jansone to veidojusi, lai panāktu pozitīvas pārmaiņas un veicinātu ilgtspējīgu domāšanu zemapziņas līmenī. Skolēniem, spēlējot gada spēli mazās grupās, bet vienlaikus visā klasē, ir iespēja apgūt zināšanas un pārdomāt par atkritumu veidošanos, to šķirošanas iespējām, vides piesārņojumu, par savu ikdienas rīcību un paradumiem.

Spēle kā daļa no stundas

Valmieras 5. vidusskolas bioloģijas skolotāja Maruta Berģe pēc galda spēles Eco-Buddy izmēģināšanas kopā ar dažāda vecuma skolēniem norāda, ka, lai izprastu spēles noteikumus, apdomātu un pārrunātu ar klases kolektīvu radušās atziņas, viena mācību stunda jeb 40 minūtes ir pārāk īss laiks. Kā jebkuru spēli to vajag iespēlēt. Divpadsmitās klases skolēniem to izdarīt veicās veiksmīgāk un ātrāk, savukārt mazākās klasēs tik gludi nav gājis, jo spēles noteikumi ir daudzpakāpju. «Skolēniem ir grūti saprast. Noteikumi ir jālasa uz priekšu un atpakaļ, to spēli nevar tā ātri, vajag tā palēnām izspēlēt. Es izdomāju, ka sākumā labāk to uzspēlēt ar divpadsmitajiem. Viņi iemācās, saprot, un tad viņi kopā ar mani nāk līdzi pie astotajiem. Četri spēlē vienu spēli, un viens divpadsmitais pie grupiņas ar astotajiem ir klāt un palīdz,» skaidro skolotāja.

Pedagogiem dažādas aktivitātes projekta ietvaros ir priekšā, bet jādomā arī, kā labāk šo galda spēli integrēt mācību procesā saistībā ar apgūstamo tēmu. Viens no piemēriem, ko Maruta Berģe min, – ka spēle var būt papildinājums, piemēram, 10. klasē runājot par tēmu ekoloģija, kā arī Dabas zinību mēneša ietvaros veidot turnīru, izmantojot šo spēli. «Ir jāizdomā, kur to spēli var iepludināt, tas nav tā, ka likšu spēli un mēs to vien darīsim, kā spēlēsim spēles,» paskaidro Maruta Berģe.

Paradumu ietekme uz vidi

Spēles Eco-Buddy komplekts sastāv no spēles laukuma un dažādu veidu kārtīm: vienā aprakstīta situācija, piemēram, sabojājies ēdiens tiek izmests, atkritumi rodas mājsaimniecībā un ražotājs ir nelietderīgi izmantojis savus resursus. Skolēniem tiek aprakstītas vienkāršas ikdienas situācijas, kas ietekmē ekoloģiju. Spēles gaitā dalībniekiem jāatbild uz jautājumiem, piemēram, cik reizes var pārstrādāt stikla burciņu? Tāpat ir rīcības kārtis, kur ir aprakstītas vienkāršas darbības, lai samazinātu resursu patēriņu, piemēram, vasarā uzkrāt lietus ūdeni, lai vēlāk to izmantotu dārza laistīšanā. Paralēli šim procesam komanda seko līdzi savām darbībām, vides temperatūrai. Katra rīcība, kā skolēnu komanda izlemj rīkoties, sasilda vai atdzesē kopējo pasaules situāciju, skolēni tuvojas vai nu tīrākai, vai piemēslotai videi.

Nākas kopā domāt un spriest, vai dot ieguldījumu kopējā labumā, atdodot nopelnīto žetonu (ko iegūst par pareizu atbildi uz jautājumu), iestādot kokus un rūpējoties ar vidi. Tāpat viņi lemj par sašķiroto atkritumu pārstrādes rūpnīcu veidošanu un celšanu. «Spēle liek aizdomāties, kā mēs dzīvojam, kur mums ļoti ir jādomā, kā mēs ar dažādiem sīkumiem varam samazināt atkritumus, kas poligonos krājas, un ne tikai kā mēs to visu pārstrādāsim,» tā Maruta Berģe.

Viņa min, ka spēle mudina bērnus un jauniešus pievērst uzmanību tam, kas vēlāk notiek ar PET pudeli, kurā viņi pērk saldinātos dzērienus, kā to var izmantot atkārtoti un pārstrādāt. «Nākamajai paaudzei būs jādomā, kur liks riepas, kas krājas poligonos un kuras Latvijā nepārstrādā. Jaunajai paaudzei un cilvēkiem tas būs jāizdomā. Ļoti svarīgi ir domāt par to, lai nebūtu tikai tādi cilvēki, kas māk tukši runāt, bet patiesībā ir diletanti šādos sarežģītos jautājumos. Lai ir cilvēki, kam ir labas ķīmijas zināšanas, kuri spēj saprast, kā Latvijā riepas varam pārstrādāt un no tām izdabūt benzīnu. Tas ir reāli izdarāms pirolīzes procesa rezultātā, kā plastmasas pudeles varam iestrādāt bruģī vai ķieģeļos, ar ko izliek celiņus.

Arī poligons «Daibe» ir vajadzīgs nevis tāpēc, lai tikai atkritumus uzglabātu, bet lai tos pārstrādātu un no tiem atkal iegūtu kaut ko jaunu. Mēs nevaram ražot atkritumus tik daudz, ka ar to vairs netiekam galā. Tas jau ir sācies,» norāda bioloģijas skolotāja Maruta Berģe. Spēle vienkāršā veidā rosina aizdomāties, bez specifiskām ķīmijas un fizikas zināšanām, bet aktualizējot   problēmas.

Videi draudzīgas enerģijas radīšana

Vēl viena no jau notikušajām aktivitātēm ir Klimata diena. Iesaistīto mācību iestāžu skolēni kopā ar pedagogiem projekta ietvaros devās uz permakultūras** zemnieku saimniecībām «Lejas Varicēni» un «Zadiņi» Smiltenes novadā. Abas saimniecības ir īpašas ar to, ka starptautiska projekta ietvaros padziļināti pētījušas atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju risinājumus, izstrādājot arī fiziskus enerģijas ražošanas prototipus. Jaunieši, viesojoties saimniecībā «Lejas Varicēni», iepazinās ar permakultūras saimniecības darbības principiem, saimniecībā būvētajiem hobitu namiņiem un raķeškrāsniņām kā efektīvām ēkas vietējās apkures sistēmām, tāpat viņi uzzināja un pētīja iespējas pašiem izgatavot un uzstādīt saules baterijas un kolektorus. Saimniecībā «Zadiņi» jaunieši un ilgtspējas eksperts Elgars Felcis pārrunāja un uzzināja par klimata pārmaiņām, katra indivīda atbildību, nepieciešamību domāt un rīkoties klimatam draudzīgā veidā.

Par projektu «Ilgtspējas prasmes nākotnes profesionāļiem»:

* Piedalās pedagogi no Valmieras sākumskolas, Valmieras Pārgaujas sākumskolas, Valmieras 2. vidusskolas, Valmieras Viestura vidusskolas, Valmieras 5. vidusskolas, Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra, Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas, privātās pamatskolas Zaļā skola, Limbažu 3. vidusskolas, Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolas.

* Katra no šīm mācību iestādēm saņēma sešu spēļu komplektus.

* Projektu ievieš biedrība «Valmieras Attīstības aģentūra» sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, piesaistot dažādus nozares ekspertus pasākumu organizēšanā.

* Kopējās izmaksas ir 11039 eiro,  no tā 9935 eiro ir Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzfinansējums.

Fakti

* Pēdējos 10 gados viens iedzīvotājs ik gadu nopērk par 60 procentiem vairāk apģērba nekā pērn, savukārt atkritumu kastē tas viss ielido divas reizes ātrāk.

* Vidēji viens eiropietis gadā rada ap 487 kilogramiem atkritumu. Turklāt pēdējos gadus šis apjoms ir tikai audzis (2017. gada dati).

* Latvijā sadzīves atkritumu pārstrādes līmenis, ieskaitot kompostēšanu, bija vien 25%, bet atkritumu poligonos nonāca 64% (Eiropas Komisijas 2016. gada dati). 

* Ilgtspējīga attīstība tiek skaidrota kā attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai (ANO Pasaules Vides un attīstības komisijas ziņojumā «Mūsu kopējā nākotne» (saukts arī par Bruntlandes komisijas ziņojumu, 1987)).

** Permakultūra jeb viedā saimniekošana. Dzīvošana un saimniekošana saskaņā ar dabu, piemēram, veido kompostus no dabas materiāliem, mizām, nobirušām lapām, neizmantojot minerālmēslus.

PEDĀĻENERĢIJA bija viens no sarunas tematiem, ko ar jauniešiem pārrunāja ilgtspējas eksperts Elgars Felcis, kamēr viņi viesojās saimniecībā «Zadiņi». Valmieras pilsētas pašvaldības foto

Laikraksta "Liesma" pielikums "Globālais un lokālais" tapis ar Latvijas valsts budžeta finansētas mērķprogrammas "Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programmas" atbalstu.