Ne visi ķirbji der Helovīnam
Tiek uzskatīts, ka, beidzoties gaišajam gadalaikam un strauji tuvojoties ziemai, robeža starp īsto un mistisko pasauli kļūstot īpaši plāna. Latvijā izsenis to sauc par Veļu laiku. Izrādās, ka jau senie ķelti un balti vēl pirms mūsu ēras uzskatījuši, ka tieši šis ir tas laiks, kad tikai reizi gadā atveras neredzami vārti uz viņsauli, un tikai tad dzīvos var apciemot mirušo gari. Vēl uzskatīja, ka dvēseļu satikšanos mēdzot patraucēt dažādi mošķi un nelabas būtnes, tādēļ, kas vien varēja, pārģērbās biedējošā izskatā, lai aizbaidītu visus ļaunos.
Tad nu, lūk, sanāk, ka varam tomēr vilkt zināmas tradīciju paralēles ar citviet pasaulē izsenis 31. oktobrī svinēto Visu svēto dienas priekšvakaru. Viens no tās simboliem ir liels izgrebts ķirbis ar iekšā ieliktu svecīti. Šo tradīciju esot ieviesuši īri 20. gadsimta sākumā. Arī pie mums, patīk vai ne, bet tieši šis simbols pēdējos gados 31. oktobrī ieņem arvien noteiktāku vietu veikalu un sabiedrisko ēku skatlogos, māju pagalmos vai daudzdzīvokļu māju kāpņu telpās.
PAREIZIE! Tā šķirnes ‘Charmant’ ķirbji pērnajā vasarā, gaidot Helovīnu, bija sasēdināti pie «Lejasvagaļu» senās klētiņas. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv