Valsts aizsardzības mācība ienāk skolās

Šī paša gada 7. jūnijā Saeima pieņēma lēmumu «Par valsts aizsardzības mācības iekļaušanu valsts vidējās izglītības standartā», kas ar 2024. gadu visās vidējās izglītības iestādēs paredz ieviest jaunu obligāto mācību priekšmetu – valsts aizsardzības mācību (VAM). Līdz ar jauno kārtību Jaunsardze kā interešu izglītības programma darbosies no 5. līdz 9. klasei, bet VAM kā vidējās izglītības obligātais saturs tiks pasniegts 10. un 11. klasē. Šobrīd vispārizglītojošo skolu 10. un 11. klasē un profesionālās izglītības iestādēs kopā mācās līdz pat 29000 skolēnu.      «Valsts aizsardzības mācības īstenošana Latvijas skolās ir pirmais solis, lai koordinēti un vis­aptveroši strādātu pie atbildīgas attieksmes veidošanas pret Latviju, tās iedzīvotājiem un valsts drošību. Mūsu mērķis ir skolēnos attīstīt dažādas kompetences, veicināt kritisko domāšanu un patriotisko audzināšanu, veidojot pilsoniski atbildīgus un Latvijai lojālus pilsoņus, kas ir vitāli svarīgi visaptverošās valsts aizsardzības kontekstā,» uzsvēris aizsardzības ministrs Artis Pabriks. «Atsevišķas skolas arī iepriekš savās vidējās izglītības programmās iekļāva ar valsts aizsardzības iemaņu apguvi saistītu mācību priekšmetu, taču tas notika bez pienācīga metodiskā un materiāltehniskā atbalsta. Tagad, pildot Saeimas lēmumu, ir jānodrošina šī mācību priekšmeta apguvei nepieciešamie mācību līdzekļi, t.sk. mācību tehniskie līdzekļi un aprīkojums, individuālie mācību piederumi, kā arī jāpanāk, lai šo priekšmetu pasniegtu motivēti, zinoši un profesionāli skolotāji,» teikts ziņojumā «Par valsts aizsardzības mācības ieviešanu un Jaunsardzes attīstību 2019.–2027. gadā», kuru šī gada 11. jūnijā apstiprināja Ministru kabineta sēdē. «Tā kā VAM ieviešana saistīta ar virzību uz visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, Aizsardzības ministrija kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju ir vienojušās, ka vadošā loma priekšmeta īstenošanā būs Aizsardzības ministrijas padotības iestādei – Jaunsardzes centram  (JC), kas līdz šim ir organizējis Jaunsardzes darbu.  Neapšaubāmi, VAM ieviešana ienesīs pārmaiņas arī Jaunsardzes darbībā. Ja līdz šim jaunsargu nodarbības tika organizētas arī vidusskolās, tad turpmāk Jaunsardzes galvenā mērķauditorija būs pamatskolu skolēni, bet vecāko jauniešu grupas pakāpeniski nomainīs tie jaunieši, kuri mērķtiecīgi un motivēti apgūs VAM. Lai gan noteiktos aspektos Jaunsardzes un VAM mērķi pārklāsies, piemēram, pilsoniskās apziņas veidošanā un patriotisma attīstīšanā, atšķirsies šo darbību formāts (Jaunsardze ir interešu izglītība, bet VAM – mācību priekšmets vidējās izglītības standartā), kā arī to galvenā mērķ­auditorija – bērni un jaunieši konkrētajā vecumposmā. Lai abi jauniešu izglītošanas formāti varētu sekmīgi pastāvēt līdzās un tur, kur tas būs iespējams, viens otru papildināt, jāpārskata arī jaunsargu interešu izglītības programma.» Aizvadītā mācību gada laikā VAM pilotprojektā iesaistījās 13 vidusskolas no visas Latvijas, tā programmu apguva 162 skolēni. Divu mācību gadu laikā paredzētas kopumā 144 mācību stundas jeb viena pilna mācību diena (8 mācību stundas) katru mēnesi 10. un 11. klasē (vai 2. un 3. kursā). Līdz ar šo mācību gadu iesaistījušās jau vairāk par 40 skolām, to skaitā arī divas mūspuses – Mazsalacas vidusskola un Valmieras 5. vidusskola.

Gatis Ceriņš, 3. novada nodaļas Jaunsargu instruktors, VAM priekšmetu šajā mācību gadā pasniedz Mazsalacas vidusskolā un Valkas Valsts ģimnāzijā: 1999./2000. mācību gadā Naukšēnu skolā sāku kā Valsts aizsardzības mācības skolotājs. Pasniedzu līdz 2004. gadam, kad to valsts apvienoja ar Jaunsardzi, izveidojot vienu programmu. Kopš tā laika esmu Jaunsardzes instruktors piecās skolās – Mazsalacas vidusskolā, Rūjienas vidusskolā, Naukšēnu novada vidusskolā, Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā un Valmieras Pārgaujas sākumskolā. Kopā bijušajā Valmieras rajonā esam trīs instruktori, bez manis arī Lita Meistere un Ojārs Ābols, ar kuru šobrīd kā VAM pasniedzēji strādājam arī Valkas Valsts ģimnāzijā. Līdz ar jauno pienākumu ir nedaudz sarucis manis apmācīto jaunsargu grupu skaits, šobrīd apmācāmo skaits turas ap simtu. Šogad VAM kā pilotprojektu tika plānots palaist arī Naukšēnu novada vidusskolā, bet, tā kā nevarēja nokomplektēt klasi, šo programmu nepalaida. Pašlaik strādāju Mazsalacas vidusskolā ar 14 audzēkņiem. Un arī Valkas Valsts ģimnāzijā, kur ir divas klases – viena man, otra Ojāram. Strādājam pēc gatavas programmas. Ir savas grūtības. Mācības notiek vienu dienu mēnesī – astoņas stundas, tās aizņem visu dienu. No mācīšanas viedokļa mums, instruktoriem, ir viegli – varam aizbraukt un novadīt šīs nodarbības, bet no zināšanu nostiprināšanas puses – pieļauju, ka šajā modelī audzēkņiem jau pēc mēneša ir daudz kas piemirsies. Šobrīd atkāpes no pieņemtā programmas modeļa netiek izdarītas, lai arī daudzi secinājumi pēc pilotprojekta palaišanas pērn vairākās skolās tika izdarīti.  Jauno VAM instruktoru apmācība notiek Sporta pedagoģijas akadēmijā, kur ir palaista Valsts aizsardzības mācības skolotāja programma. Programmas doma ir, ka šīs nodarbības varētu vadīt sporta skolotājs. Viņam arīdzan būs jāiziet karavīra speciālista kurss Alūksnes instruktoru skolā. Papildus viņam nāk vesels kalns ar jaunām mācībām. Arī lielai daļai skolu šai sistēmai būtu jāpiemērojas, tas viņiem būs liels izaicinājums. Kaut kas arī būtu jāziedo, lai neradītu bērniem pārslodzi mācībās. Uzskatu, ka šis projekts varētu strādāt. Vai tā būtu viena diena mēnesī, tas vēl būtu jāizvērtē. Nav mums tādu sviru, kā mācīt vismaz kaut kādu nojausmu par valsts aizsardzību, kā rīkoties noteiktās ekstremālās situācijās. Šis ir tas modelis, kurš būtu obligāts, caur kuru jaunieši izietu cauri un rastu vismaz kaut kādu priekšstatu. Nav pašmērķis, ka tagad no vidusskolas visi aizies armijā, bet to priekšstatu vajag iedot, un šis ir viens no veidiem, kā to var izdarīt. Vecā Valsts aizsardzības mācība bija visus trīs gadus – četras stundas nedēļā 10. un 11. klasē un trīs stundas 12. klasē. Tad tas bija tā kā mazliet piespiedu kārtā, tai 10. klasē, it sevišķi sākumā jaunieši tā negribīgi piegāja tai lietai, bet galu galā iekustējās un, beidzot 12. klasi, jau pateicās. Pirmie puiši, kas aizgāja armijā, bija jau pietiekami zinoši. Šodien jauniešiem īsti neinteresē politika, viņi nezina, kas pasaulē notiek, viņi arī neprot brīvi izteikties par dažādām tēmām. Daudzi atzīstas, ka nav šīs valsts patrioti.

PIRMĀ valsts aizsardzības nometne, kurā piedalījās skolēni, kas savā skolā apgūst valsts aizsardzības mācību, no 3. līdz 12. jūnijam šogad notika Alūksnes novada Alsviķu pagasta «Silaktīs», militārajā poligonā «Lāčusils». Foto no Jaunsardzes arhīva 

Laikraksta "Liesma" pielikums "Globālais un lokālais" tapis ar Latvijas valsts budžeta finansētas mērķprogrammas "Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programmas" atbalstu.