Atrast vietu dzīvē
Mācību priekšmetu apguve ir skolas dzīves aisberga redzamā daļa, jo skola bērnu, pusaudzi, jaunieti atbalsta daudz vairāk. Skolā atklājas bērna talants, intereses, iezīmējas karjeras ceļš. Mazsalacas vidusskolas direktore ZAIGA IVANA atzīst, ka viņai pedagoģija, darbs skolā un skolas vadīšana iet pie sirds. Decembra beigās Zaiga saņems novada iedzīvotāju sarūpētu balvu «Gada cilvēks izglītībā», bet Mazsalacas vidusskola jau saņēmusi Draudzīgā aicinājuma balvu. Un tā nav pirmā reize, kad skolas iespējas augstu novērtētas.
Vai šis bijis veiksmīgs gads?
Zvaigznes ir veiksmīgi salikušās. Gads bijis skolas dzīvē lieliem pasākumiem bagāts: skolas simtgades svinības, salidojums, Cēsu Skolnieku rotas karoga maiņas ceremonija, pie mums notika starpnovadu deju svētki, un labi ir arī mācību rezultāti, saņemot Draudzīgā aicinājuma balvu. Tas viss licis Mazsalacas vidusskolas vārdam izskanēt, un man ir prieks par mūsu skolēniem un skolotājiem.
Gan jau skolas prasmīgai vadīšanai arī ir sava loma...
Katra mācību gada beigās ir pārdomas, kāds gads ir bijis, ir bijušas būšanas un nebūšanas, bet vienmēr bijusi gandarījuma sajūta par paveikto, ir labi padarīta darba sajūta. Apkārtējo cilvēku novērtējums un pati skola, jušana, ka tā attīstās, mainās – tā ir laba sajūta.
Bet teicāt, ka vienmēr ir klātesoša arī tā sajūta, ka vajag ko citādāk, vajag no jauna, vajag vairāk laika.
Domu apmaiņai, sarunām ar kolēģiem, notikumu, problēmu un lietu izrunāšanai.
Skolas direktora darbu no malas vispār ir grūti saprast.
Direktors jau tagad ir Dieva vietā (smejas). Agrāk bija komisija, kas skolēnu atbrīvoja no eksāmeniem, bet tagad direktoram būs jāizlemj. Direktors atbild par budžetu, raksta attīstības plānu, attīstības ziņojumus, jaunam mācību gadam sākoties, skolas pašvērtējuma ziņojumu, izstrādā publisko pārskatu.
Klausoties domāju, nu, gluži kā dakteri saka: vajadzētu vairāk uzmanības cilvēkam, bet jāvelta papīram un datoram.
Pilnīgi noteikti, es arī gribētu daudz vairāk laika veltīt sarunām un cilvēciskajām attiecībām, bet sēžu pēcpusdienās stundām pie datora, jo ikvienai norisei skolā, ikvienai sarunai, arī ar bērnu vecākiem, arī stāstot par projektu iecerēm, vajag dokumentālu apstiprinājumu, ka saruna notikusi, kas tajā lemts, kas izrunāts.
Goda vārds zaudējis nozīmi?
Pietrūkst uzticēšanās, pietrūkst.
KURŠ SKOLAI TICĒS, ja ne mēs, – tā Mazsalacas vidusskolas direktore Zaiga Ivana, atskatoties uz aizejošo gadu, kad skola atzīmēja simtgadi, un vērtējot nākotnes iespējas. Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv