Mobings skolā un ārpus tās
Informācijas un tehnoloģiju laikmets ļauj mums iegūt informāciju daudz ātrāk, tāpat arī ar to apmainīties un pat izgāzt savas dusmas neadekvātā veidā. Informācijas telpā aktualizējies jautājums par mobingu skolēnu vidū, kas notiek gan klātienē, gan tiešsaistē, piemēram, WhatsApp grupās, tomēr tas ir aktuāli arī darba vidē, bet, iespējams, tā ir latviešu mentalitāte, ne velti tautā ir teiciens: «latvietis latvietim – gardākais ēdiens».
Mobings ietver manipulāciju, kontrolēšanu, noniecināšanu, apkaunošanu, noraidīšanu un izslēdzošu uzvedību sociālos kontekstos, kā arī kaitējumu reputācijai vai tās apdraudējumu. Citu skolēnu pāridarījumi (izsmiešana, draudēšana, fiziski pāridarījumi u.c.) visai jūtami pasliktina skolēnu dzīves kvalitāti. Pēc starptautiska pētījuma PISA 2018 skolēnu aptaujas datiem, Latvijas piecpadsmitgadīgie skolēni relatīvi bieži ir pakļauti pāridarījumiem no savu skolas biedru puses – indekss Latvijas gadījumā nozīmē, piemēram, to, ka kopumā 35,5% (vidēji OECD valstīs – 22,6%) mūsu skolēnu izjutuši kādu no pāridarījumu veidiem «dažas reizes mēnesī» vai «vienreiz nedēļā», vai biežāk.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv