Ceļmalā uz «Adzelviešu kaņepju sētu» atkal augs kaņepes
Sazvanīta pēc maija brīvdienām, Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīva «VAKS» komercdirektore un agronome ZINTA JANSONE teica, ka sējai brīvdienu neesot. Graudaugu audzētāji Vidzemē un Latgalē tik čakli pastrādājuši, ka abos reģionos sēja praktiski esot pabeigta.
Vēl tikai atlicis punktu pielikt pēdējiem griķu un kukurūzas hektāriem. Agronome atgādināja, ka šopavasar lauku darbi tik sekmīgi vedušies tādēļ, ka vasarāju platības šoreiz esot salīdzinoši mazākas, jo pērnā gada rudens lauksaimniekiem atļāva laikus un vairāk iesēt ziemājus: «Prieks, ka tie kopumā pārziemojuši labi, tādēļ tagad graudkopjiem ir svarīgi prasmīgi piemēroties esošajiem laika apstākļiem un pareizi kopt savas sējumu platības. Kopumā rudenī un pavasarī paveikto varu vērtēt vairāk pozitīvi.»
Kad «Liesma», domājot par pirmās lappuses foto, apzvanīja vairākas saimniecības, palaimējās, jo uzzinājām, ka Burtnieku novada zemnieku saimniecībā «Adzelvieši» būs kaņepju sēja.
«Adzelvieši» zināmi kā «Kaņepju sēta», kuru sezonā apmeklē vidēji 2000 tuvi un tāli viesi. Saimniecībā jau vairākās paaudzēs nodarbojas ar graudkopību, sēklkopību, dārzeņkopību, biškopību un audzē arī kaņepes, no kurām pašu nelielajā ražotnē gatavo vērtīgus kaņepju produktus. Saimniekošanu no vecākiem, pieredzes bagātajiem agronomiem Dzidras un Jāņa Grīnbergiem, ir pārņēmis viņu dēls Matīss Grīnbergs – 2014. gada prestižās jauno lauksaimnieku balvas «Senču aicinājums» ieguvējs.
Kad «Liesma» norunātajā laikā ierodas šajā sētā, Matīss jau visu sagatavojis sējai, kas ieplānota arī gar galveno iebraucamo ceļu uz «Adzelviešu kaņepju sētu». Dzirdot sajūsmu par šo superīgo un tik simbolisko ideju, MATĪSS GRĪNBERGS teica:
«Man saimniekošanā patīk paņēmiens «Divi vienā», ar to domājot, kā apvienot lietderīgo ar patīkamo. Tā pašlaik notiek arī ar šo ceļmalu, kurā nekādi negrib padoties timotiņš, toties kaņepēm patīk. Arī tūristi, iebraucot mūsu ceļgalā un ieraugot kaņepes gandrīz vai divu metru garumā, ir sajūsmā. Tiesa, jo tās lielākas un ražīgākas, jo grūtāk rudenī nokult, tādēļ to garumu augšanas un kopšanas procesā apzināti piebremzēju ar mēslojumu. Ar kaņepju sēju arī mūsmājās pavasara sējas darbi būs pabeigti. Pirmās iesēju auzas ar pasētu āboliņu, iesēju arī viengadīgo aireni. Šis pavasaris kārtējo reizi manī nostiprina pārliecību, cik saimniekošanā svarīgi ir sadalīt riskus un neizvēlēties šauru specializāciju. Ja būtu palikuši tikai pie lauku tūrisma, tad tagad ārkārtējās situācijas dēļ arī mēs būtu dīkstāvē. Ja ir vairākas nozares, jā, darba krietni vairāk, toties ir arī lielāka drošība un stabilitāte. Nevar dzīvot tikai šai dienai. Katru reizi rudenī un pavasarī zemi strādājot, skatos un rēķinu vairākus gadus uz priekšu.» Nebūtu objektīvi, rakstot par kaņepju sēju, nepieminēt faktu, ka Matīss zemē iestrādā paša izaudzētu, sagatavotu, sertificētu un ES šķirņu katalogā ierakstītu vietējo Latvijas kaņepju šķirni ‘Adzelvieši’.
Padzirdot šo jautājumu, Matīss pirmajā brīdī iesaucās: «Mainīsim tēmu, cik tad var par to!» Bet, kad iebilstam, sak, cik tad Latvijā ir graudkopju paši ar savu šķirni, Matīss atbildēja: «Nav godīgi visus laurus dot tikai man, jo vietējās izcelsmes kaņepju šķirni ‘Adzelvieši’ oficiālā un juridiskā atzīšanā panācām mērķtiecīgā kopdarbā, aktīvi iesaistoties Ivetai Pāvulai (Mazsalacas pusē populārās agronomes, sēklkopes Rotas Bērziņas meita), aktierim Ivaram Auziņam, zemnieku saimniecībai «Adzelvieši» un arī Priekuļu selekcijas stacijas bijušajai agronomei Artai Kronbergai. Lūk, kaņepju šķirnes ‘Adzelvieši’ komanda!»
«ADZELVIEŠU» CEĻMALĀ. Gar iebraucamo ceļu uz saimniecību Matīss Grīnbergs sēj kaņepes. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv