Kad gadiem es pāri skatos...
14. jūnijā uz 80 sava mūža gadiem atskatījās Inārs Poļaks
Ar Ināru Poļaku iepazinos 1958. gada vasarā – Rīgas Politehniskajā institūtā (RPI) iestājeksāmenu laikā. Taču mūsu studijas nesākās ar lekcijām auditorijās, bet gan ar darbu kolhozā. Interesanti, ka RPI šefības darbiem bija iedalīts Valmieras rajons.
Sagatavojāmies: sametām naudu un nopirkām patafonu, dažas plates, volejbola bumbu. Devāmies ceļā – līdz Valmierai ar vilcienu, tālāk mūs veda ar automašīnām. Nonācām vietā ar interesantu nosaukumu: Vērsis.
Rudens darbu laikā tad arī īsti iepazināmies. Lai gan lielākā daļa nebijām pilsētnieki, izrādījās, ka īsti pareizi zirgu iejūgt prot tikai Lejasciema jauneklis Inārs.
Mēs studējām ļoti interesantā laikā. 1958. gadā atjaunojās RPI – tehniskās fakultātes atdalījās no LVU (Latvijas Valsts universitātes). Institūta galvenā ēka Daugavmalā vēl nebija pabeigta. Mācībām tika izmantotas auditorijas un laboratorijas dažādās Rīgas vietās – Raiņa un Kronvalda bulvāros, Ausekļa ielā, Ganību dambī. Bijām pamatīgi izpētījuši Vecrīgas ieliņas, lai lekciju starplaikā pagūtu nokļūt vajadzīgajā vietā.
Rasēšanas un tēlotājas ģeometrijas katedra atradās pašā Rīgas sirdī, Brīvības ielā virs tolaik slavenā dāvanu veikala Sakta. Vēl tagad atmiņā 1961. gada 12. aprīlis – jauka, saulaina diena, kad pa atvērtajiem rasētavas logiem izdzirdējām radio translēto ziņu par Gagarina lidojumu kosmosā.
Tolaik institūtā viss bija tapšanas stadijā. Nodibinājās vēlāk slavenais vīru koris Gaudeamus ar jauniņo diriģentu Edgaru Račevski vadībā. Mūsu grupas puiši, viņu vidū arī Inārs, korī bija no pirmajām dienām. Institūta students Uldis Šteins radīja un pēc tam visu mūžu vadīja institūta deju kolektīvu Vektors.
INĀRS POĻAKS Foto no Liesmas arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv