Vērtīgi, ja ir lauku mājas

Sievas mātes radi dzīvo Cēsu un Valmieras pusē, diezgan bieži braucām pie viņiem ciemos. Līdz ar to meklējām sev lauku māju, kas būtu tajā apvidū. Pērkot lauku māju, mana sajūta – ir svarīgi, lai civilizācija būtu sasniedzamā attālumā, kas šajā gadījumā ir Valmiera, kur ir veikali un arī, ja vajag, ir pieejami pakalpojumi, piemēram, elektriķis, santehniķis. Pirms nopirkām «Kārklus», izskatījām vairākus variantus, piemēram, Vecpiebalgā, tomēr bija patālu no Rīgas. Tur bija viena māja daļēji saremontēta, bet mums gribējās veikt remontu tā, kā mums patīk, bija arī piedāvājumā pirkt tikai pļavu, bet tai blakus nebija ne ceļa, ne elektrības, līdz ar to fokusējāmies uz Valmieras rajonu. Vieta, kur atrodas «Kārkli», sākumā patika sievai, mani tā vieta sākumā neuzrunāja, bet galu galā mums visiem iepatikās.

Šobrīd dzīvojat «Kārklos»?

Dzīvojam Rīgā, bet «Kārklos» vismaz astoņus mēnešus gadā pastāvīgi dzīvo sievas vecāki, par ko viņiem milzīgs paldies. Mēs turp cenšamies braukt vasarā gandrīz katru nedēļas nogali, ja nedodamies ceļojumā vai nav ieplānots kāds pasākums. Domāju, ka mēs vecumdienās tur dzīvosim – noteikti vasarās, bet laiks rādīs, vai arī pa ziemu tur būsim. Tā ir kā atpūtas, brīvdienu māja, bet principā tā ir apdzīvota visu gadu.

Kā gāja ar mājas remontēšanu, vai Burtnieku pašvaldība arī tam palīdzēja?

Man nav informācijas, ka pašvaldība tam var palīdzēt. Domāju, ka pagastu pašvaldības nav īpaši bagātas, tām nauda ir tik, cik ir. Drīzāk varu teikt paldies AS «Sadales tīkls», kas pēdējā laikā laukos diezgan aktīvi veic elektrības rekonstrukciju, mums arī mājai tika elektrības pievade rekonstruēta no «Sadales tīkla» puses, un šobrīd ir ļoti labs elektrības pieslēgums, tas ir milzīgs pluss.

Mēs to izdarījām, aicinot savus meistarus. Principā mums nācās veikt diezgan lielu pārbūvi, jo māja bija ļoti sliktā stāvoklī, faktiski tika pilnīgi rekonstruēta. Bet mums tajā brīdī, kad to pirkām, nebija tik svarīgs tas stāvoklis, jo zinājām, ka tāpat to rekonstruēsim. Mūs vairāk piesaistīja tā vieta, un paveicās, ka apkārt ir ļoti labi kaimiņi, tas ir milzīgs pluss.

Vai jums ir kādi padomi cilvēkiem, kuri vēl tikai domā par lauku mājām Vidzemes pusē?

Ir grūti dot kādam padomu, jo katram cilvēkam ir jāizvērtē savs dzīvesstils. Piemēram, mēs dzīvojam Rīgā, bet mums nebija doma, ka vajadzētu māju kaut kur tās pievārtē. Mums Rīgā ļoti patīk dzīvot dzīvoklī, jo daudz kur varam aiziet kājām, neizmantojot sabiedrisko transportu, līdz ar to zinājām – ja mēs dzīvosim mājās, tad gribam tieši lauku mājas, kas nav vienkārši kādā ciematā pie Rīgas, līdz ar to meklējām vietu, kas ir kā lauku mājas. Jāatceras, ja māju iegādājas vai remontē, tas prasīs diezgan daudz laika. Katram cilvēkam jāizvērtē savas iespējas: vai viņam būs finanšu resursi, lai to uzturētu, jo laiku pa laikam tā arī jāpieremontē, piemēram, ja cilvēks aizbrauc turp pāris reizes gadā, noteikti viņam lētāk būs ceļot pa Latviju, noīrēt kādu viesu māju nekā pašam māju iegādāties un remontēt; vai viņam būs veiksme un vēlme to darīt, it sevišķi tiem, kas māju atjauno paši, tad gandrīz katru nedēļas nogali jābūt mājā uz vietas, tā jākopj, kamēr to atjaunos.

Kuri ir būtiskākie kritēriji, pirms izvēlas lauku māju?

Pirms izvēlēties lauku māju, ir svarīgi paskatīties, kāds ir piebraucamais ceļš, piemēram, vai tur varēs iebraukt ziemā, vai nav vajadzīgs džips. Ļoti svarīgs ir ūdens, vai tur ir ūdens vai aka, jo tas var radīt lielas problēmas. Elektrības piegāde, kāda jauda pienāk. Tas viss atkarīgs no tā, kādu komforta līmeni cilvēks vēlas savā lauku mājā.

Jūsu draugu lokā kāds dodas dzīvot no pilsētas uz laukiem?

Mums apkārt ir draugi ar aktīvu dzīvesveidu, ļoti daudz vasarās ceļojam, šovasar braucām pa Latviju ar laivām, velosipēdiem vai devāmies pārgājienā. Daļai no draugiem ir lauku mājas, kur viņiem dzīvo radinieki, piemēram, mums ir lieliska vieta, kur aizbraukt pie draugiem, lai svinētu Jāņus. Arī sievas radiem ir skaista lauku māja netālu no Cēsīm, tur mēs vienmēr svinam Jauno gadu, līdz ar to principā man apkārt ir draugi, kuriem patīk atrasties dabā. Daļai no draugiem tās mājas nepieder viņiem, bet gan vecākiem, bet droši vien nākotnē viņi tās mantos.

Domāju, zināma problēma varbūt ir tā, ka jaunie un veiksmīgie cilvēki ļoti bieži tagad izvēlas dzīvot mājā, un to es varu saprast. Ja cilvēkiem ir liela ģimene, tad Rīgā viennozīmīgi letāk ir pirkt māju Rīgas tuvumā un būvēt, nekā pirkt lielu dzīvokli, jo tiem ir milzīgas cenas, māja varbūt sanāk lētāk. Ja cilvēkiem māja ir Pierīgā, tad visticamāk viņi nepirks vēl vienu māju kaut kur laukos un neuzturēs to. Man ir grūti komentēt to tendenci, bet domāju, ka ir daļa cilvēku, kas pārceļas uz laukiem vai arī iegādājas lauku mājas, bet neapšaubāmi tas ir arī finanšu jautājums. Ceļojot pa Latviju, esmu pamanījis, ka apmēram 100 kilometru rādiusā ap Rīgu ir sakoptas mājas, piemēram, Burtnieku novadā ir diezgan glītas mājas un daudzas arī atjaunotas, bet, piemēram, braucot pa Vidzemes (Pleskavas) šoseju, ja pabrauc garām Smiltenes aplim, tur diemžēl ir diezgan liels pagrimums un izskatās bezcerīgi sabrukušas mājas. Varbūt to var skaidrot tādējādi, ka tas ir diezgan tālu no Rīgas un nav tur tuvumā tādas lielas pilsētas. Savukārt, no otras puses, man liekas, ka tie cilvēki, kas dzīvo Latgalē, ir tuvāk dzimtas saknēm, un brīžiem liekas, ka Latgale ir vairāk sakopusies nekā Vidzemes ziemeļu daļa, bet tās ir manas sajūtas.

Kāda ir sajūta, ja ir savas lauku mājas?

Vērtīgi, ja ir lauku mājas, kurp var doties. Šovasar nekur neceļojām kovida dēļ. Mēs jau piektdienu vakaros no Rīgas devāmies uz «Kārkliem», ieradāmies tur vēlu vakarā, protams, bija jauki tur no rīta pamosties pie atvērta loga svaigā gaisā, un tā mēs faktiski katru nedēļas nogali tur pavadījām. Protams, nezinu, vai dēlam tā māja būs vai nebūs vajadzīga, tas būs viņa lēmums, ko viņš tur tālāk darīs.

AINAVA KĀRKLU PAGALMĀ. Foto no Anda Jankevica personiskā arhīva