Deputātu kvotu atgriešanās
Jautājums, kas pēdējās dienās raisījis gandrīz vai ne mazāk kaislību, kā ar cīņu pret Covid-19 pandēmiju saistītie ierobežojumi un mājsēde, ir tā saucamās deputātu kvotas. Jeb valsts līdzekļi, kurus parlamentāriešiem savulaik bija tiesības piešķirt to vai citu mērķu īstenošanai budžeta ietvaros.
Deputātu kvotu sistēma, jāatgādina, bija spēkā līdz 2017. gadam, un tās ietvaros tika «atrastas» ne pārāk iespaidīgas summas, parasti daži desmiti tūkstošu eiro, ko parlamentārieši tad arī pāradresēja konkrētiem projektiem, organizācijām, remontiem u.c. Var dažādi attiekties pret šādu praksi, tostarp tādēļ, ka ir bijuši arī negodīgi līdzekļu izmantošanas gadījumi, tomēr nav iespējams noliegt arī pozitīvo efektu. Tajā skaitā ir daudz gadījumu, kad šādus līdzekļus saņēma nevalstiskās, arī labdarības organizācijas, kuras citādi nespētu izlauzties cauri birokrātijas džungļiem un iegūt to pilnvērtīgai darbībai nepieciešamo finansējumu. Atsevišķi ir vērts uzsvērt, ka deputātu kvotas tikpat tradicionāli tika piešķirtas neatkarīgi to tā, vai parlamentārieši pārstāvēja valdošo koalīciju, vai arī atradās dziļā opozīcijā. Nekādas šķirošanas šajā gadījumā nebija.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
Sedlenieka kungs! Cik var atkārtoties un apmuļļāt, pilnīgi neko jaunu nepasakot, kvotu tēmu, par kuru Liesmā pirms dažām dienām pietiekoši izteiksmīgi rakstīja jau Lemešonoks? Kāpēc nevajadzīgi kaitināt lasītājus, jo Saeimas deputāti jau laikam gan Liesmu nelasa? Un lai nu kuriem, vismaz valmieriešiem pret deputātu kvotām kaut kas viņu domāšanā būtu ieborējams mazāk nekā citiem. Tieši pateicoties deputātu kvotām, Valmiera pie Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukcijas taču tika! Par to nu priecājas ne vien valmierieši, bet visas Latvijas sportisti un sporta līdzjutēji. Tādēļ labāk sauksim lozungu: "Lai dzīvo gaudri un labiem mērķiem tēmētas deputātu kvotas!"