Varis var!
Kā jau daudzreiz esmu pieminējis, ka ļoti pateicīga vieta Vīru lietu sižetu atrašanai ir Valmiermuižas tirdziņi. Pie tam interesanti, ka tā nebūt nav pirmā reize, kad mani sarunu biedri – jaunekļi un vīri ar zelta rokām un fantastisku izdomu – še bijuši ar savu roku darbiem palepoties un, protams, arī ko nopelnīt. Izņēmums nav arī šī reize, jo VARIS SVIKŠA Valmiermuižas parkā ar saviem koka darinājumiem jau otro reizi.
No kuras puses esi?
Tagad esmu rīdzinieks, bet vispār esmu no Jēkabpils, tur man dzimtā puse.
Cik tev gadu?
(Te mums sanāk garāka pauze, kuras laikā divas kundzes izvēlas no Vara gatavotajām ēdienu platēm tumšāko versiju, kura, meistara roku iesaiņota tirdziņa gaisotnei atbilstošā brūna papīra tūtā, pēc samaksāšanas acumirklī pārtop par dāvanu jaunākajai no abām pircējām.) Trīsdesmit pieci.
Vai esi ko beidzis šajā – kokapstrādes – jomā?
Esmu mājturības un informātikas skolotājs. Biju skolotājs gandrīz desmit gadus, strādāju Rīgā Zolitūdes ģimnāzijā. Sākumā es nedaudz nodarbojos ar metāla kalšanu, jo mans tēvs ir metāla kalējs. Nedaudz pats pakalu, tad izmācījos par mājturības un informātikas skolotāju. Pēc tam pamazām sāku darboties ar koku. Tad iemācījos frēzēt ar CNC (datorizētais darbgalds) frēzi, līdz vienā brīdī aizgāju prom no skolas un sāku tikai ar koku darboties.
VARIS SVIKŠA.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv