Jērcēnmuiža: par putniem barona fon Krīdenera zīmē
Pagājušās sestdienas saulainais rīts Jērcēnmuižā pulcēja putnu draugus un pētniekus. Kad Liesma tūlīt pēc desmitiem kopbildei aicināja visus pasākuma dalībniekus, uz tikšanos ar ornitologu Ruslanu Matrozi bija ieradušies 24 lieli un mazi putnu vērotāji – gan vietējie no Jērcēniem, gan tālāki ciemiņi.
Jērcēni kā tikšanās vieta nebija izvēlēta nejauši. Vēsture liecina, ka Jērcēnmuižas barons Adalberts fon Krīdeners, kuram šogad pusapaļi 165 gadi, savulaik devis varenu ieguldījumu ornitoloģijas attīstībā Latvijā: bijis viens no pirmajiem putnu pētniekiem, sarakstījis arī vairākas grāmatas un 1912. gadā piedalījies Rīgas Zooloģiskā dārza dibināšanā kā konsultants par putniem. Sestdienas ciemiņš Ruslans Matrozis plašāk pētījis barona Krīdenera gaitas un devumu ornitoloģijā, ar šo informāciju viņš labprāt dalījās pasākumā Putni Jērcēnmuižā pirms 100 gadiem un šodien Jērcēnmuižā 23. aprīlī.
Pirmā agrīnākos ciemiņus sagaidīja Jērcēnu bibliotēkas vadītāja un novadpētniecības entuziaste Ilvija Ķimse, sniedzot ieskatu par iecerēto:
«Pasākums šodien veltīts Adalbertam fon Krīdeneram, pēdējam Jērcēnmuižas īpašniekam. Viņš 1857. gadā arī šeit dzimis. Žēl, bet nav saglabājusies pati muižas ēka, tikai freileņu māja, kuru viņš uzcēla savām neprecētajām māsām un kurā tagad atrodas bibliotēka, tautas nams un pašvaldības administratīvās telpas. Šogad mūsu muižkungam 165 gadu jubileja. Viņš ar savu ģimeni Jērcēnmuižā dzīvoja līdz pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem, kad agrārās reformas rezultātā barons bija pirmajā vācbaltiešu vilnī, kas devās uz Vāciju.
PAR VIETĒJO VĒSTURI. Ilvija Ķimse (vidū) iepazīstina Ruslanu Matrozi ar Jērcēnmuižas muižas ēkas maketu, kuru, izmantojot 3D printeri, izgatavojusi Santa Paegle. Pirmo reizi šajā vietā valmieriete Ērika Lece, tāpēc arī viņai interesanti paklausīties.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv