Par ģēniju no "Kalāčiem"
Šobrīd, kad iestājusies ilgi gaidītā vasara un jau vairākus mēnešus atcelti visi ierobežojumi, reti kurš vairs grib atcerēties laiku, kad pat grāmatām bibliotēkās bija jāievēro karantīnas noteikumi, bet pie ieejas grāmatnīcā obligāti vajadzēja uzrādīt vakcinācijas sertifikātu.
Tomēr šo laiku mēs nevaram aizmirst kā nebijušu, tāpēc par jaunumiem latviešu literatūrā uz sarunu pa ceļam uz Rīgu no radošās darbnīcas Lācītēm Mazsalacas pusē aicināju Latvijas Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētāju ARNO JUNDZI, kura jaunākā grāmata par Eduardu Veidenbaumu Es nekad nemiršu ceļu pie lasītājiem sāks nākamajā nedēļā.
– Pirmā foršā lieta ir, ka literatūrā ienāk ļoti daudz jauno autoru un ienāk tāpēc, ka izdevniecības rīko konkursus. Cilvēki piesakās – uzraksta romānu, aizsūta, un ir. Tas nozīmē, ka jauniem autoriem ir vērts mēģināt, ka te kaut kas notiek. Varbūt pēc tam viņiem savu vietu zem saules nāksies izcīnīt, bet debiju ir ļoti daudz, un tas ir labi. Es atceros laikus, kad nerakstīja neviens, bija tas periods, kad latviešu oriģinālliteratūru neviens neatbalstīja. Un otra lieta – es pirms dažām dienām tikos ar Frankfurtes grāmatu tirgus direktora vadīto delegāciju Latvijā, un ir cerība, ka Latvija varētu kļūt par viesu valsti Frankfurtē, par ko autoriem būtu jātur īkšķi, jo tas varētu būt tāds labs starptautisks iznāciens.
ARNO JUNDZE: Veidenbaumam raksturīgi, ka viņš par visu mēģināja pats pārliecināties, un to pašu arī es mēģināju. Gunta Vīksnas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv