Bez gāzes neiztiksim tik un tā
Nevar īsti saprast, kura iedzīvotāju daļa turpmāk Latvijā būs laimīgāka – tie, kas ēdienu gatavo uz elektriskās plīts, vai tie, kas visu nepieciešamo silda, cep un vāra, izmantojot gāzi. Un te vairs nebūs jautājums, kura plīts ar laiku apkārtni padara nepatīkami lipīgu, te būs elementāra lieta – cik tas viss maksā! Un maksās krietni vien dārgi, par vecajām cenām gan gāzei, gan elektrībai laikam varam aizmirst, un tā, kā zināms, ir cilvēka atmiņas vērtīgākā spēja.
Gāzes pavardu lietotājus savā ziņā vakarrīt intervijā TV nomierināja mūsu ekonomikas ministre Ilze Indriksone: «Katrā ziņā mājsaimniecībām gāzes pietiks, jo valsts ir iegādājusies gāzes drošības rezerves 1,8 teravatstundu (TWh) apjomā.» Ja var ticēt viņas apgalvotajam, tad patlaban gāzes krājumi Inčukalna pazemes krātuvē tuvojas 12 TWh, kas ir Latvijā līdz šim patērētās gāzes apjoms gada ietvaros. Te gan jāņem vērā, ka šie pazemes bunkuri, kuru kopējais tilpums ir ap 20 TWh, aizpildīti ne tikai ar Latvijai paredzēto gāzi vien, šo enerģētisko resursu pie mums glabā vēl vairākas citas Eiropas valstis.
Latvieši ir paklausīga tauta, tāpēc nav jābrīnās, ka mūsu valstī šogad, salīdzinot ar pērno gadu, gāzes patēriņš samazinājies par 30%. Te pie vainas gan itin siltā ziema, gan arī taupība. Jo tā tika noteikts no Briseles. Varbūt pat nav slikti, ka tādi esam, jo tādā veidā Latvija beidzot būs kādā līderpozīcijā starp pārējām Eiropas Savienības valstīm gāzes taupībā, pie reizes arī izpildot Eiropas valstu vienošanos par gāzes apjomu samazināšanu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv