Tos labos vārdus mums vajag šodien
Bēru ceremoniju vadītājus tautas valodā joprojām dēvē par izvadītājiem, retāk – par apstāvētājiem, un viņu lielākais vairums ir tieši kultūras cilvēki, skolotāji.
Tie ir cilvēki, kuri prot uzrunāt, atrast pareizos vārdus un no paaudzes paaudzē nesuši apbedīšanas kultūras tradīcijas. Tāda ir arī Naukšēnu kultūras nama vadītāja INDRA JIRGENA. Viņu pazīst ne tikai Rūjienas pusē. Viņas samtainā balss, izstāstot un izdziedot aizgājēja šīszemes gaitas, ir tā, kas pavadot pateiks pēdējos un svarīgākos vārdus.
Esmu dzimusi dziļos laukos pie pašas Igaunijas robežas, mājās, kur nebija pat elektrības. Man bija trīs brāļi. Mamma izdomāja, ka mani kā vienīgo meitu varētu palīdzēt audzināt mammas māsa, kurai nebija bērnu. Tad man nebūtu jāpaliek internātā, būtu plašākas iespējas. Rūjienā skolā bija mūzikas novirziens, un man mūzika kopš pašas bērnības ir tuva. Tā arī notika. Dzīvojām pie mazās skolas. Tā ir mana bērnība ar lellēm, ar kaimiņu meitenēm ekskursijās pa siena zārdiem, ielu koncerti, leļļu pasaule. Un tad ir vasaras, kad dzīvoju pie mammas laukos. Tur man patika kāpt kokos, braukt ar mopēdu, darīt blēņas un izbaudīt bērnību, bet tas nenozīmē, ka nebija garo biešu vagu, ka nebija jāravē puķu dobes vai ganos jāiet. Es to visu darīju!
INDRA JIRGENA.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv