Par dižkokiem un to ilgmūžību rūpējoties

- 16.Decembris, 2022
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Valmieras novada attīstības programmā 2022. – 2028. gadam ir teikts, ka novada teritorijā atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) dabas datu pārvaldības sistēmai «Ozols» ir reģistrēti 899 aizsargājami koki (dižkoki), no kuriem vairāk nekā trešdaļa – 324 – ir ozoli, liepas ir 205, priedes 105.

Reģistrēti arī 206 potenciāli aizsargājamie koki, viens pašvaldības nozīmes aizsargājams koks (piemiņas ozols Skaņkalnes pagastā), 8 īpatnēji koki, piemēram, bērzi ar māzeri un citi. Dižu koku izplatība novadā ir vienmērīga. Visvairāk to ir Gaujas Nacionālajā parkā, pie Gaujas un Burtnieka, arī Rūjienas, Mazsalacas apkārtnē. Vērtē, ka aizsargājamo koku izpēte, salīdzinot ar citiem Latvijas reģioniem, novadā ir laba. To ļoti veicināja Valsts mežu dienesta 2009. gadā realizētais Igaunijas – Latvijas projekts «Neapzinātais kultūras mantojums kopējā dabas un kultūras telpā». Dižkokus var pazīt pēc to tuvumā izliktajām informatīvajām zīmēm Ozollapa.

RIETEKĻA KADIĶIS. Pats populārākais dižkoks mūsu novadā, jo pie tā atpūsties bieži gājis tuvējās mājās dzīvojušais dziesmas «Še, kur līgo priežu meži» vārdu autors dzejnieks Rieteklis. Kadiķis atrodas netālu no Valmieras-Valkas šosejas kreisajā pusē aiz Mellupus tilta, un tas tiek uzskatīts par dižāko arī Baltijā un nu jau laikam arī Eiropā. Tiek vērtēts, ka kadiķis ir jau 250 gadus sens. Taču tas var būt krietni senāks, jo jau 1923. gadā par šī kadiķa jau tad grūti nosakāmo vecumu un 2,4 metru apkārtmēru rakstīts avīzē «Kultūras Vēstnesis». Ā. Romanovskas foto


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru