Devēju pietiek, bet grābēju arī
Cilvēks ātri apaug ar lietām. Apaug taupītāji, bet tie, kam vienalga, kas zina, ka aizies un paņems, tās izmet vieglu roku. Tā dara arī ar līdzcilvēku ziedoto.
Tas, ko rakstu, ir kādas noklausītas sarunas pārstāsts. Tur izskanēja arī vārdi «var dabūt», «drēbes jau tagad pakaļ met» un «mēslus jau vari neņemt», «ja nederēs, tad izsviedīsi». Šī pilnīgi noteikti bija divu ņēmēju saruna. Divas ņēmējas tā iemācījušās dzīvot, es domāju, ka par izdzīvošanu šoreiz nebija runas. Aiziet, paņem, it kā sev, it kā kaimiņam, un vietās, kur atbalstu var saņemt, jau nepārbaudīs. Tāds arī nav šo labdarībā iesaistīto cilvēku ne darba uzdevums, ne nolūks. Lieki jau teikt, ka lielāko ņēmēju sejas tomēr tiek ievērotas, kādreiz tiek palūgts pagriezt muguru un no palīdzības centra iet laukā ar vienu nešļavu, nevis trim.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv