Latviešu karavīra stāstiņi
Marts Latvijas vēsturē ir īpašs mēnesis. Joprojām dažādi vērtēts ir 16. marts un latviešu leģions.
Šajā lappusē daži interesanti latviešu leģionāra piedzīvojumi Otrajā pasaules karā un arī dažus gadus pēc kara. Ar viņam piemītošo humoru un dzīvespriecīgo skatu uz lietām Liesmai to visu 12. februārī – dažas dienas pirms savas 100. jubilejas – pastāstīja rencēnietis HARALDS KUPLIS. Viņš latviešu leģionā – 15. divīzijas 506. zenītkorpusa sakarniekos – nonāca pēc atliktā iesaukuma 1943. gada 4. novembrī un kara beigas 1945. gada 8. maijā sagaidīja Kurzemes cietoksnī. Lūk, daži kolorīti stāstiņi no latviešu karavīra ikdienas gan leģionā, gan ārpus tā.
Sākums leģionāra gaitām
Tie, kas bija 1943. gada pavasarī iesauktie, tie jau dienēja, viņi pat laikam kaut kur Volhovā tika. Rudenī, kad man bija jāiet leģionā, te bija tas mazais bānītis, kas gāja no Smiltenes. Tad mūs tur sasēdināja iekšā un aizveda. Toreiz jau gāja arī uz Rūjienu lielais dzelzceļš, tur pārsēdināja mūs un aizveda līdz Lilastei, tas ir tur aiz Saulkrastiem. Interesanti tur sanāca, man gandrīz vai jālielās...
ZENĪTLIELGABALS. Haralda Kupļa stāstā minētais divcentimetrinieks jeb 20 milimetru kalibra zenītlielgabals FLAK 30, ko izmantoja vācu armijā un arī latviešu leģionā Otrajā pasaules karā. Foto no alamyimages.fr arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv