Pie upes, kurai putnu vai zemesvēžu vārds
Kad, pavasara ūdeņu aicināti, tūristi steidz pa straujām upēm laivot, mūs šoreiz ieinteresēja sen reti kur pieminētā Salacas kreisā krasta lielākā pieteka Ķirele, kura arī it kā esot pat laivojama (vai vismaz bijusi).
Šī mūsu pusē, iespējams, ir vēl viena no upēm, pie kuras jau tālā senatnē cilvēki sev dzīves un iztikas vietas meklējuši. Pēc valodnieku domām jau mūsdienām tuvākos laikos šo teritoriju apdzīvojuši lībieši, no kuriem tad arī palicis savdabīgais, latviešu ausīm maz ko izsakošais Ķireles nosaukums. Jānis Endzelīns vietvārdu skaidrojumos nedroši pieļauj, ka upe nosaukumu guvusi no pie tās kolonijās dzīvojošajiem putniem ķīriem.
Taču valodā ir vēl kāds, pat precīzāks šai upei līdzīgs vārds: ķirelis ir viens no zemesvēža daudzajiem nosaukumiem. Varbūt sentautieši tieši tādēļ šādu vārdu upei devuši, ka Ķirele pēc sava tecējuma neatlaidības kaut kādā veidā racējcirceni pat atgādina: izlīkumo līkumu līkumus, izrokas pat cauri stāviem krastiem, lai līdz Salacai tiktu.
SĀKUMS VAI VIDUS. Upes pirmais līkums pie iztekas no Kreņa. Ā. Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv