Strādājam ar skatu nākotnē

Biedrības «No Salacas līdz Rūjai» darbības teritorija aptver Latvijas ziemeļu daļu un ietilpst Vidzemes plānošanas reģionā. Tā aptver 17 šī brīža Valmieras novada pagastus un divas pilsētas – Rūjienu un Mazsalacu, kā arī Valkas novada Kārķu pagastu. Pavisam teritorijā ir 20889 iedzīvotāji (2021. gada janvārī), un tajā ir ap 40 dažāda lieluma apdzīvoto vietu.

Biedrība juridiski reģistrēta 2006. gadā un dibināta, lai veicinātu un koordinētu vietējās iniciatīvas, izmantojot LEADER pieeju.

Divos pārskata periodos kopumā veiksmīgi realizētas vairāk nekā 150 vietējo iedzīvotāju iniciatīvas gan uzņēmējdarbības uzsākšanā un attīstīšanā, gan teritorijas labiekārtošanā un sabiedriskā labuma veicināšanā.

Ģeogrāfiski lielākā daļa vietējo rīcības grupu (VRG) teritorijas atrodas Salacas upes baseinā, ko veido pati Salaca un Burtnieku ezers ar tajā ietekošajām upēm, pirmkārt, Rūju. Šīs ģeogrāfiskās realitātes atspoguļojas arī biedrības nosaukumā – «No Salacas līdz Rūjai». Nozīmīgu dabas vērtību tīklu veido Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un daļa Gaujas Nacionālā parka.

Biedrības valdē darbojas 11 personas, kuras pārstāv gan ģeogrāfiski dažādas vietas, gan dažādas darbības jomas – zemnieku saimniecības, kā arī biedrības un apvienības. Savukārt projektu vērtēšanas komisijā apvienoti deviņi pārstāvji, kuru tiešais darbs saistīts gan ar pašvaldības attīstības plānošanu, gan pārvalžu vadīšanu, gan nevalstisko organizāciju darbu.

Biedrības struktūrā ietilpst arī izpildinstitūcija – administratīvais un finanšu vadītājs, kā arī lēmējkomiteja un revidents. Augstākā biedrības lēmējinstitūcija ir biedru kopsapulce.

Atskatoties uz paveikto

Biedrības darbība ir sadalīta laika periodos. Šobrīd ir sācies jauns darba cēliens 2023.-2027. gadam, tāpēc var atskatīties uz paveikto iepriekšējā laikposmā. Apkopojot informāciju par uzraudzībā esošajiem LEADER programmā realizētiem projektiem, ir veikts biedrības «No Salacas līdz Rūjai» darbības novērtējums par 2016.-2021. gadu.

«Mūsu biedrība vietējās attīstības stratēģiju īsteno kopš 2008. gada,» saka biedrības administratīvā vadītāja Ineta Andersone. «Tās īstenošanai tiek piesaistīts Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) publiskais finansējums, un darbības notiek Latvijas Lauku attīstības programmas 2008.-2013. gadam, 2014.-2020. gadam un 2021.-2027. gadam pasākumu ietvaros. Laika posmā no 2016. līdz 2021. gadam biedrība ir izsludinājusi astoņas LEADER projektu konkursa kārtas, kur no 285 iesniegtajiem projektiem apstiprināti ir 16 un sākta uzraudzība jau 100 projektiem. Pirms Covid-19 izraisītās pandēmijas biedrība organizēja vidēji sešus informatīvos seminārus katras projekta kārtas ietvaros un kopumā sešus pieredzes apmaiņas braucienus. Biedrība kā sadarbības partneris kopā ar citām vietējām rīcības grupām piedalījusies trīs starpteritoriālo projektu īstenošanā un, uzņemoties vadošā partnera lomu, realizējusi starpvalstu sadarbības projektu. Ikdienā biedrība sniedz individuālās konsultācijas, lai informētu, skaidrotu un atbalstītu potenciālos projektu iesniedzējus projektu ideju realizēšanā, projekta iesniegumu un tā pavaddokumentu sagatavošanā.»

LEADER – kas un cik

LEADER pieeja ir alternatīva pārvaldes modelim «no augšas uz leju», veicinot pretēju virzienu – augšupejošu pieeju Eiropas lauku teritoriju attīstībā.

Nosaukums LEADER ir akronīms no franču valodas frāzes «Liaison Entre Actions de Développement de l’Économie Rurale», kas latviešu valodā nozīmētu «saiknes starp lauku ekonomikas un attīstības pasākumiem».

Eiropas Komisija 1991.-1993. g. eksperimentālā fāzē 217 teritorijās ieviesa LEADER pieeju, kas līdz 1999. gadam pieauga jau līdz aptuveni 900 aktīvām grupām, un līdz 2006. gadam LEADER pamatprincipi sasniedza pārsteidzoši veiksmīgus rezultātus, kamēr šī pieeja kļuva par ES lauku politikas attīstības neatņemamu sastāvdaļu, aptverot 2416 lauku teritorijas visās dalībvalstīs.

Latvija līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā 2004. g. pievienojās LEADER sniegto iespēju pulkam un izveidoja nacionāla līmeņa lauku tīklojuma «lietussarga» organizāciju – Latvijas Lauku foruus, kas arī šobrīd ir apvienojošā organizācija Latvijas VRG. Pārskata periodā no 2014. g. līdz 2020. g. Latvijas teritorijā aktīvi darbojas 35 VRG.

Kas ir aktīvākie projektu iesniedzēji

Biedrības «No Salacas līdz Rūjai» stratēģiskajā pārskatā teikts, ka, balstoties uz apkopoto informāciju, novērotas iezīmes, kas raksturo mūsu projektu iesniedzēju:

• Lielāko daļu (64%) no iesniegtajiem projektiem rakstījušas un vadījušas sievietes, tikai 36% no projektu vadītājiem bijuši vīrieši.

• Gandrīz puse (44%) no projektu iesniedzējiem ir vecumā no 30 līdz 40 gadiem, 11% vecumā no 40 līdz 50 gadiem, 22% vecumā no 50 līdz 60 gadiem, 17% vecāki par 60 gadiem. Projektu iesniedzēji jaunieši (līdz 30 gadiem), kas stratēģijā izvirzīta kā viena no fokusgrupām, sastāda vien 6% no projektu iesniedzējiem.

• Analizējot uzņēmējdarbības projektus, secināts, ka 28% no projektiem saistīti ar jauna uzņēmuma izveidi reģionā, bet 72% attīsta jau esošu uzņēmumu. Šeit jāņem vērā, ka uzņēmumi mēdz iesniegt projektus vairākās kārtās un jaunizveidoto uzņēmumu var turpināt attīstīt, izmantojot LEADER finanšu instrumentu.

• Lielāko daļu (40%) no realizētajiem projektiem iesniegušas novadu pašvaldības, 24% no realizētajiem projektiem iesniegušas jaunizveidotas vai attīstībā esošas SIA, 27% biedrības vai reliģiskas organizācijas, 6% pašnodarbinātie un 3% Z/S vai K/S.

• Burtnieku novads ar 33% ir realizēto projektu līderis, kam seko Rūjienas novads ar 19% un Kocēnu novads ar 17%.

Projektu administrēšanas process

Biedrības darbību ik dienu nodrošina mazs, saliedēts kolektīvs. Administratīvās vadības uzdevumos ietilpst izsludināt un organizēt projektu iesniegumu konkursus, nodrošināt projektu vērtēšanas komisijas darbu u.c. Pēc saskaņota grafika tiek nodrošināta projektu īstenošanas saturiskā uzraudzība. Tās laikā biedrības darbinieki apmeklē projekta realizācijas vietas, novērtē iegādātos pamatlīdzekļus, paveiktos darbus un pēc tam sagatavo atskaiti Lauku atbalsta dienestam.

Šajā plānošanas periodā daudz radoša darba tika ieguldīts biedrības atpazīstamības veicināšanā. 2020. gada nogalē tika izveidota jauna biedrības interneta mājaslapa.

Administratīvās vadības pienākumi saistās ar semināru un izglītojošo pasākumu apmeklēšanu dažādās Latvijas vietās. Biedrības darbiniekiem ir jābūt kompetentiem vadīt starptautiskās un starpteritoriālās sadarbības projektus, ir jānodrošina sadarbība ar iestādēm un organizācijām, kas saistītas ar lauku teritorijas attīstību un darbojas valsts vai starptautiskā līmenī.

Ir jāapgūst jaunas prasmes komunikācijā un daudzās profesionālās jomās. Latvijā ir 35 vietējās rīcības grupas, kurām nepieciešams aktualizēt vienotu pieeju, tāpēc ik nedēļu tiek nodrošināta tiešsaiste Zoom platformā. Šobrīd, kad Covid-19 ietekmē ir aktualizējies jautājums par digitalizāciju, biedrības vadībai ir iespēja izmantot iegūtās zināšanas un interaktīvās prasmes.

Projektu nozaru dažādība patīkami pārsteidz

No astoņās kārtās kopā realizētiem 39 uzņēmējdarbības projektiem lielākā daļa veikti pakalpojumu nozarē un ceturtā daļa (25%) īstenoti tūrisma nozarē. Šeit ietilpst gan izmitināšanas pakalpojumi, gan ekskursiju un telpu nomas, gan citi izklaides un atpūtas pakalpojumi. Realizēti arī divi sporta pakalpojumu projekti. Lielākā daļa (31%) no īstenotajiem projektiem ir realizēti pakalpojumu jomā un nav savietojami kādās konkrētās nozarēs. Šeit sniegto pakalpojumu klāsts ir ļoti plašs, un tajā ietilpst viss iedomājamais, sākot no zobārstniecības vai veterinārijas pakalpojumiem, līdz dronu vai mūzikas iekārtu iegādei.

Ražošanā realizētie projekti lielākoties saistīti ar pārtikas ražošanu un mājražošanu, kas kopumā sastāda 26% no kopā īstenotajiem projektiem. Šeit iekļauti dažādu ēdamu un dzeramu produktu ražošanas projekti, ieskaitot vīnus, sulas, konditorejas izstrādājumus un citus produktus. Kopā ar jaunu produktu ražošanu saistītie projekti sastāda aptuveni 39% no kopā īstenotajiem projektiem uzņēmējdarbības nozarē un iekļauj arī tādas nozares kā drukas izstrādājumu ražošana, kokapstrāde, mežizstrāde.

8. kārtā realizēti 66 kultūras projekti, no kuriem gandrīz puse, 48%, īstenoti sporta un teritorijas labiekārtošanas nozarēs. Labiekārtotas atpūtas vietas dabā visā VRG teritorijā, kā arī izveidotas pilnīgi jaunas apskates vietas.

Sporta nozarē izveidotas un labiekārtotas vairākas trenažieru zonas, atjaunoti stadiona elementi un izveidoti jauni sporta pakalpojumi vietējiem iedzīvotājiem.

Ceturtā daļa (20%) projektu veiksmīgi īstenoti kultūras nozarē. Attīstīti pakalpojumi biedrības teritorijā esošajās muižās un parkos, nodrošinot nepieciešamo kultūras pasākumu veiksmīgai organizēšanai, izveidots muzejs un dabas koncertzāle, atjaunotas vairākas vēsturiskās kultūras vērtības. 12% projektu īstenoti, lai veidotu vai attīstītu kādu pakalpojumu sabiedrībai, piemēram, uzlabojot pieejamību dažādām vietām cilvēkiem ar pārvietošanās traucējumiem. Izveidoti vairāki jauni rotaļlaukumi, veikti restaurācijas darbi baznīcās, rīkotas apmācības un meistarklases vietējiem iedzīvotājiem.

Lai dotais sasniedz īsto cilvēku

Daiga Siliņa, biedrības «No Salacas līdz Rūjai» administratīvās vadītājas asistente, valdes locekle: «Šobrīd esam uzsākuši sagatavošanās darbus jaunajam posmam. Lielākos akcentus esam nolēmuši likt uz uzņēmējdarbības aktivizēšanu novados, kas paredz ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu, inovatīvu pieeju un klimatam neitrālu saimniekošanu. Jaunajā plānošanas periodā mēs veicināsim iedzīvotāju, īpaši gados jauno, ienākšanu/atgriešanos lauku vidē. Plānojam attīstīt divas aktivitātes: viena no tām būs uzņēmējdarbību veicinošas vides radīšana, bet otra – kopienas dzīves telpas pievilcības radīšana. Īpaši tiks veicināta atbalsta programma pārtikas mājamatniekiem. Savukārt uzņēmējdarbības atbalsta virziena mērķis būs veicināt iedzīvotāju sociālo iekļautību, ekonomisko attīstību un nabadzības mazināšanu. VRG darbībā plānojam uzsākt arī virzību zaļā iepirkuma izpētei, mēs saskatām iespēju atbalstīt vietējo produktu ražotāju apvienošanos, lai nodrošinātu produktus pašvaldību iestāžu vajadzībām (skolas, PII, sociālās iestādes).

Mūsu uzdevums ir strādāt precīzi un saskaņoti, lai mūsu teritorijai paredzētais LEADER finansējums sasniegtu projektu izstrādātājus un ieviesējus. Došanā svarīga nianse ir redzēt, kā dotais tiek paņemts, kā tas atrod savu īsto vietu, savu īsto cilvēku. Tas, ko redzam, sniedz mums gandarījumu! Mēs domāsim un strādāsim vienā frekvencē ar mūsu uzņēmējiem, pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām. Strādāsim ar skatu nākotnē!»

Skats no Burtnieku baznīcas torņa.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Rakstu sērija – MĒS PAŠI» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2023.LV/RMA/03

#SIF_MAF2023