Uz gadumijas sliekšņa

Aiz tām mūžība, un runā, ka tur viņš būšot pats jaunākais no visiem, kuri tur ir kopš pasaules radīšanas. Laiks ir tas, kurš nekad neļauj viņam apstāties. Ja nu vienīgi tajos mirkļos Laikam nav varas, kad cilvēkiem sirds pilna laimes vai visa pasaule gaidās aizturējusi elpu.

Vecais gads iet mazliet salīcis, un savā aitādas kažociņā mums viņš izskatās līdzīgs latviešu Dieviņam. Pāri plecam pārmesta pau­niņa ar gada laikā sakrātajām vērtībām, ko dāvināt Mūžībai. Ir, ir bijis viņam jaunībā un briedumā gan dārgs ancuks, gan lak­ādas kurpes, ap roku dārgs pulkstenis, kādu viņš nemaz nevarēja atļauties. Ļaudis viņu ģērbuši darba un svētku drānās, viņš rotājies gan izsmalcinātu aromātu mākonī, gan odis pēc sviedriem un asinīm. Mums viņš paspējis būt tik ļoti dažāds.