Zelta graudi, alfa un omega
No pagasta bibliotēkas līdz citizen science
Zinātniskais darbs, ko veic plašas sabiedrības pārstāvji, bieži sadarbojoties ar profesionāliem zinātniekiem un zinātniskām institūcijām vai to vadībā, — tā Oksfordas angļu valodas vārdnīca definē amatierzinātnes (citizen science) jēdzienu. Eiropas Komisija skaidrojusi: iedzīvotāji var piedalīties šajā pētniecības procesā dažādos veidos — kā novērotāji, kā finansētāji, viņi var analizēt datus vai paši tos ražot.
Par iesaistīšanos šajā procesā runājam ar Valmieras bibliotēkas vecāko bibliotekāri, novadpētniecības darba eksperti AGITU LAPSU. Novadpētniecība kļuvusi par būtisku bibliotēku darbības virzieniem. Kā viena no pamatfunkcijām formulēta — pētīt vēsturi pagastā un novadā, kurā grāmatu krātuve atrodas. Agita pamato: bibliotekārs strādā tuvu iedzīvotājiem, uzrunā kopienu, atrod zinātājus, uzklausa viņus un izmanto resursus, lai cilvēku atmiņas saglabātu, digitalizētu un padarītu pieejamas. Kādreiz var padomāt: bibliotekāram jākļūst par vēsturnieku, muzejnieku? Agita skaidro: muzeju ziņā paliek pētniecība, mēs ne tik daudz pētām, cik apzinām materiālu, ko pētnieki varētu izmantot, padarām to pieejamu; mūsdienu tehnoloģijas ļauj neturēties pie oriģināla, ierakstām un digitalizējam, atdodam materiālus īpašniekam.
ALĪNAS PŪCES foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv